Zināmā mērā mēs visi šajos “polipandēmijas” laikos esam kļuvuši par ieslodzītajiem – savā trauslumā, savās bailēs, savās cerībās...

Galu galā koronavīruss ir izraisījis vairākas pandēmijas, kas ne tikai notiek vienlaicīgi, bet arī savstarpēji pastiprina to kaitīgo ietekmi.

Šajā sakarā 2021. gada maija Portu sociālais samits ir drosmīgs solis uz priekšu no Eiropas iestāžu un Eiropas sociālo partneru puses.

Tagad mums ir spēcīgs ceļvedis, kam būtu ātri jāvirza dalībvalstis un ES uz nozīmīgām strukturālām reformām, produktīviem ieguldījumiem, izaugsmi, konkurētspēju, nodarbinātību un lielāku labklājību ES iedzīvotājiem.

Bez stabila ekonomiskā pamata nav sociālās dimensijas. Konkurētspēja un augstāka produktivitāte, kā arī veselība un drošība, kuras pamatā ir prasmes un zināšanas, ir priekšnoteikums Eiropas sabiedrības labklājības saglabāšanai. Ekonomikas izaugsme un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir priekšnoteikumi ES sociālās dimensijas stiprināšanai. Tagad ir pienācis laiks stiprināt Eiropas sociālās tirgus ekonomikas sistēmas priekšrocības, vienlaikus novēršot tās trūkumus.

Mūsu Eiropa ir un vienmēr ir bijusi sociāla. Mūsu sociālā tirgus ekonomika ir globāla bākuguns, ko daudzi apbrīno un daži apskauž. Pastāv plašs sociālā acquis satvars, kas vienlaikus nosaka pamatprincipus, vadlīnijas, papildina un saskaņo dalībvalstu tiesību aktus un politiku sociālajā jomā.

Saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanu Komisijas iesniegtais rīcības plāns sniedz noderīgus norādījumus, tostarp nodarbinātības, prasmju, veselības un sociālās aizsardzības jomā.

Visas rīcības plānā iekļautās iniciatīvas vai pasākumi ir jāīsteno pareizajā līmenī, paturot prātā un pilnībā ievērojot dažādās kompetences, pilnvaras un skaidri definētos uzdevumus, kas paredzēti ES, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

Tas nozīmē, ka ir stingri jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, atšķirīgā sociālekonomiskā vide un valstu sistēmu daudzveidība, tostarp sociālo partneru loma un autonomija.

Īpaši atzinīgi es vērtēju to, ka Portu deklarācijā un rīcības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta nodarbinātībai un prasmēm. Kā norādīts rīcības plāna ievadā, Eiropas sociālās tirgus ekonomikas pamatā ir konkurētspējīga ilgtspēja. Spēcīga un noturīga ekonomika, kuras pamatā ir stabilas ekonomikas politikas īstenošana visā Eiropā un kvalificēta inovatīva darbaspēka produktivitātes potenciāla atraisīšana, ir vienīgais pamats patiesi iekļaujošai sociālajai dimensijai Eiropā.

Zaļajai un digitālajai pārkārtošanai būs vajadzīgi lielāki ieguldījumi izglītībā, profesionālajā apmācībā, mūžizglītībā, prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, proti, uzlabota un pragmatiska pieeja izglītībai un prasmju pilnveidei.

No SOC specializētās nodaļas viedokļa politiskās prioritātes un rīcības plāns šim gadam atbilst Portu samita secinājumiem. Mēs esam apņēmušies turpināt aktīvi strādāt un sniegt vajadzīgos atzinumus sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vārdā. EESK ir jāpastiprina sava proaktīvā loma, lai aizsargātu un saglabātu ES vērtības.

Ja jānosauc vēl kāds iemesls, kāpēc ES dalībvalstīm būtu ilglaicīgāk un padziļināti ES līmenī jākoordinē pasākumi krīžu pārvarēšanai, padomājiet kaut vai par to, kādas sekas būtu izolētiem pasākumiem “polipandēmijas” kontekstā. Ja ne Eiropas integrācijas vārdā, vajadzētu būt vismaz apziņai par to, ka valstis vienas pašas nespēs labāk pārvarēt šo krīzi.

Zināmā mērā mēs visi šajos “polipandēmijas” laikos esam kļuvuši par ieslodzītajiem – savā trauslumā, savās bailēs, savās cerībās...

Mums no tā tagad ir jāatbrīvojas, aiz cieņas pret mūsu priekšgājēju atstāto mantojumu un nākamās paaudzes labā.

Laurenţiu Plosceanu

SOC specializētās nodaļas priekšsēdētājs