Eiropas Komisija ir izdarījusi secinājumus par iepriekšējā Eiropas Savienības satvara romu jautājumos problēmām pagājušajos desmit gados un apņēmusies sasniegt jaunā romu stratēģiskā satvara pamatmērķus un līdz 2030. gadam vismaz par pusi samazināt romu diskrimināciju un sociāli ekonomisko atstumtību. Tomēr dalībvalstu loma reālu rezultātu sasniegšanā ir izšķiroši svarīga. Bez efektīvām valstu stratēģijām un pragmatiskiem pasākumiem jaunais satvars var ciest neveiksmi tāpat kā tā priekštecis.

Tiešsaistē notikušās uzklausīšanas “Jaunais Eiropas Savienības satvars romu jautājumos: romu kopienu viedokļi un nākotnes cerības” dalībnieki uzsvēra, ka iepriekšējai stratēģijai neizdevās gūt labus rezultātus tāpēc, ka dažās dalībvalstīs bija tam nelabvēlīga politiskā situācija un pietrūka atbalsta.

Jaunā Eiropas Savienības satvara romu jautājumos uzmanības centrā ir trīs pīlāru pieeja: līdztiesība, iekļaušana un līdzdalība. Paredzēts arī papildināt iepriekšējā satvarā iecerēto marģinalizēto romu sociāli ekonomisko integrāciju un satvaru būtiski pārveidot.

Jaunajam satvaram ir daudz pozitīvu iezīmju, bet īstenošanas problēma saglabājas.

Eiropas Romu vietējo organizāciju (ERGO) tīkla pārstāve Isabela Mihalache izcēla faktu, ka jaunajā satvarā ir ietvertas vairākas sinerģijas un komplementāras ES politikas nostādnes, bet viņa iebilda pret dalībvalstu kopējām minimālajām saistībām, kas ir pārāk vispārīgas.

Bernard Rorke no Eiropas Romu tiesību centra brīdināja: “Kamēr nebūs nodibināts taisnīgums pret romiem, šis satvars cietīs neveiksmi tieši tāpat kā iepriekšējais”.

Savukārt Bukarestē bāzētā romu un minoritāšu centra pārstāvis Florin Botonogu stingri uzsvēra, ka risinājumiem ir jābūt reālistiskiem.

EESK tematiskās izpētes grupas “Romu integrācija” priekšsēdētājs Alfredas Jonuška mudināja pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskās organizācijas panākt, lai to viedoklis tiktu sadzirdēts, jo, lai gan progress ir noticis, darāmā joprojām ir daudz. (at)