EESK Darba ņēmēju grupa

Rūpniecības pārmaiņas var nozīmēt labākas darbvietas un labākus darba apstākļus, kā arī ilgtspējīgu izaugsmi un iekļautību. Vai tās varētu nozīmēt arī progresējošu nevienlīdzību un nabadzību, pieaugošu bezdarbu noteiktām grupām un, iespējams, sociālās kohēzijas lūzumu, kas apdraudēs pašu ES un demokrātiju?

Ne bez iemesla vēsturiskās izmaiņas ražošanas materiālajos apstākļos un darba attiecībās bieži vien ir satricinājušas pašus sabiedrības pamatus.

Tomēr veids, kādā notiek šīs pārmaiņas, lielā mērā būs atkarīgs no politiskās izvēles. Pēdējā plenārsesijā, kas notika 2020. gada decembrī, pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma EESK pieņēma īpaši nozīmīgu atzinumu par rūpniecības restrukturizāciju, kas kalpo kā plāns taisnīguma un godīguma nodrošināšanai rūpniecības un darba pasaules tehnoloģiskajā un ekonomiskajā attīstībā.

Lai pārvarētu pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi un veidotu noturīgāku, mūsdienīgāku, zaļāku, digitālāku un iekļaujošāku ekonomiku un sabiedrību, pirmkārt un galvenokārt būs vajadzīga spēcīga sociālā komponente. Pārveides centrā jābūt Eiropas sociālo tiesību pīlāram, kam jāietver skaidra, plaša un cieša sociālo partneru līdzdalība un stingrs un skaidrs tiesiskais regulējums.

Tāpēc šajā atzinumā ir izklāstīts nepieciešamais līdzsvars, kas bieži vien netiek ņemts vērā, ne tikai vides un ekonomikas, bet arī sociālajā jomā: neatstāt nevienu novārtā nav tikai laba nodoma princips. Tas ir nepieciešams, lai novērstu populisma ietekmi, kas sākās pēc 2008. gada krīzes un tās izraisītajiem taupības pasākumiem. (prp)