Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrethe Vestager EESK decembra plenārsesijā norādīja, ka, īstenojot Eiropas Komisijas jaunākās digitālo pakalpojumu un tirgu regulējuma iniciatīvas, tiks panākts, lai pakalpojumu sniedzēji uzņemtos atbildību par saviem pakalpojumiem un lai digitālie milži neuztieptu savus noteikumus Eiropas tirgū.

“15. decembrī tika publicēts Eiropas Komisijas Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts. Tie palīdzēs Eiropas demokrātijai atgūt beidzamo divdesmit digitālās attīstības gadu laikā nokavēto. Šajos tiesību aktos ir noteikts, kā būtu sniedzami digitālie pakalpojumi un kā būtu jāstrādā digitālajam tirgum,” stāstīja M. Vestager EESK plenārsesijā notikušajās debatēs par tematu “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa”.

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra, ka šobrīd digitālā transformācija ir kļuvusi daudz svarīgāka nekā agrāk, jo tā kopā ar zaļo pārkārtošanos ir viens no galvenajiem elementiem Eiropas atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes.

EESK priekšsēdētāja citēja nesen veiktu pētījumu, kurā aprēķināts, ka 2030. gadā jaunu digitālo tehnoloģiju kumulatīvais papildu ieguldījums IKP Eiropas Savienībā varētu sasniegt 2,2 EUR triljonus, kas līdzinās Spānijas un Nīderlandes IKP summai 2019. gadā.

Priekšsēdētājas Schweng viedoklis ir šāds: "Mums ir nepieciešama Eiropas pieeja digitalizācijai, un tās centrā ir jābūt cilvēkam. Ja iedzīvotāji un uzņēmumi neuzticēsies, digitalizācijas sniegtās iespējas izmantot nebūs iespējams. Tāpēc ir svarīgi veidot īstu Eiropas datu telpu, kurā tiktu aizsargāti mūsu dati un privātums un tiktu nodrošināta mūsu pašnoteikšanās. Mums ir jārūpējas arī par Eiropas Savienības tehnoloģisko suverenitāti un vienlaikus jāuztur globālā digitālā tirdzniecība.”

M. Vestager uzskaitīja galvenos Komisijas digitālās stratēģijas elementus, minēja, ka tā vērsta uz privāto investīciju piesaistīšanu un balstīta uz pamatiniciatīvām (digitālo prasmju, digitālo sabiedrisko pakalpojumu un kiberdrošības jomā) un uz digitālo spēju veidošanu un paplašināšanu.

“Digitālo pakalpojumu akts liks digitālo pakalpojumu sniedzējiem uzņemties atbildību un atskaitīties par sniegtajiem pakalpojumiem, un tādējādi būs iespējams atjaunot uzticēšanos,” norādīja M. Vestager. “Problēmas rada nelikumīgs tiešsaistes saturs un preces, kas neatbilst noteikumiem, kuri ir noteikti fiziskām precēm. Abas šīs nepilnības ir jānovērš, un tas ir jādara Eiropas līmenī.”

Viņa arī piebilda, ka “Digitālā tirgus akts būs signāls digitālajiem milžiem: mēs priecājamies par jūsu uzņēmuma darbību Eiropā un mēs esam ļoti gandarīti par jūsu panākumiem, taču, nonākot kontroles pozīcijās, dažas lietas ir atļautas un dažas – aizliegtas. Tas ir vajadzīgs, lai konkurence būtu taisnīga un patērētāji pakalpojumus saņemtu vislabākajā veidā. Šajā ziņā svarīgi ir divi argumenti: mēs gribam, lai tirgus kalpotu mums kā patērētājiem un vēlamies tehnoloģiju, kurai varam tiešām uzticēties.” (dm)