Jože Smole: “Pēc krīzes esam kļuvuši vienoti un spēcīgi”

Mēs saskārāmies ar situāciju, kādu iepriekš vēl nekad nebijām piedzīvojuši. Vīruss šeit nonāca pēkšņi un izplatījās ļoti ātri, tāpēc visā valstī tika ieviesta pilnīga karantīna. Tā kā šī bija bezprecedenta situācija, mums nebija pieredzes, kā to visefektīvā pārvarēt. Kas būs tālāk, mēs domājām. Sākumā jutāmies nobijušies un bezpalīdzīgi. Uzņēmējdarbībā visi plāni kārtējam (2020) gadam praktiski vienā mirklī tika atcelti, un neskaidrās situācijas dēļ arī turpmākos plānus lielā mērā apvij nenoteiktība.

Mēs visi sev uzdevām vienu un to pašu jautājumu: kas būs turpmāk? Kā mums rīkoties šajā jaunajā situācijā: karantīna, pilnīga izolācija un nav zināms, kad tā beigsies? Vislielākās bailes un bažas vienmēr rada nespēja paredzēt, kas notiks tālāk. Arī uzņēmumi sākotnēji reaģēja līdzīgi. Tie visi vēlējās, lai mēs pateiktu, cik ilgi šī situācija turpināsies, kāda būs valdības reakcija un ar kādu palīdzību tie varētu rēķināties. Jau ļoti agrīnā posmā kļuva skaidrs, ka ne visi esam vienādā situācijā: dažās ekonomikas nozarēs, piemēram, tūrismā un loģistikā, krīze nozīmēja sabrukumu, savukārt citās, piemēram, IT nozarē un pārtikas rūpniecībā, tā radīja jaunas iespējas un izaicinājumus.

Mums paveicās, ka valdība, lai gan tā bija jaunizveidota, ātri un pienācīgi reaģēja, un mēs kopīgi izstrādājām rīcības programmas, atbalstu, stimulus utt. Šajā nolūkā mēs pastāvīgi uzturējām tiešus kontaktus ar daudziem mūsu locekļiem no dažādām nozarēm, lai viņi būtu pēc iespējas labāk informēti par situāciju atsevišķās nozarēs, apkopotu pēc iespējas vairāk ideju par to, kāda veida atbalsts būtu visefektīvākais, un sniegtu informāciju valdības pārstāvjiem.

Visvairāk man pietrūkst tiešas saziņas un kontaktu. Šajā laikposmā saziņa, cik vien iespējams, notiek tiešsaistē, savukārt komunikācija klātienē ir lielā mērā izzudusi. Milzīgo digitalizācijas lēcienu elektroniskajā komunikācijā starp uzņēmumiem un starp valsti un uzņēmumiem, kā arī ar sabiedrību un lietotājiem var uzskatīt par vienu no lielākajiem Covid-19 ieguvumiem.

Rezultāti mums ir parādījuši, ka vissvarīgākā ir visu iedzīvotāju laba organizācija un disciplīna, pieņemot un ievērojot norādījumus un pasākumus, jo tikai tie var nodrošināt pareizos risinājumus.

Fakts ir tas, ka Covid-19 radīs pārmaiņas daudzās jomās. Tomēr mēs pat nezinām, cik ilgi Covid-19 epidēmija turpināsies; mēs arī nezinām, vai pēc epidēmijas nesāksim skaitīt periodus starp vienu Covid-19 vilni un nākamo, jo nespēsim neatgriezeniski atbrīvoties no vīrusa. Krīze ir izpaudusies visās jomās, tostarp no izglītības un veselības aprūpes līdz finanšu un ekonomikas nozarēm. Mēs nezinām, kāda būs situācija tad, kad krīze būs beigusies, vai cik smagi būs ietekmēta ekonomika.

Notiks daudzas pārmaiņas, kuras vēl nav zināmas; tāpēc nav pareizi jautāt, kuras darbvietas tiks likvidētas. Mums visiem ir jācenšas nodrošināt, ka tad, kad krīze būs beigusies, mūsu uzņēmumi un tādējādi mūsu darbvietas būs pēc iespējas konkurētspējīgākas. Mēs to panāksim ne tikai ar valsts atbalsta palīdzību, bet arī ar tālākizglītību visos līmeņos.

Izolācijas periods ir skaidri parādījis, ka digitālā saziņa vien nevar aizstāt tiešus kontaktus — skolās, darījumdarbībā un citās norisēs. Tādējādi mūsu mērķis, protams, ir atjaunot klātienes saziņu gan mūsu asociācijā, gan ar visiem tiem, ar kuriem pašlaik sazināmies tikai ar tiešsaistes rīku palīdzību.