Andrej Matišák

Sveicināti Slovākijā! Laipni lūdzam Eiropas rekordu zemē!

Nē, šeit nav domātas ļoti daudzas pilis, ekskluzīvi kūrorti vai skaisti kalni. Runa ir par Slovākijas politiskajiem rekordiem. Diemžēl šajā jomā izceļamies sliktā nozīmē.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās slovāki pirmo reizi balsoja 2004. gadā. Kopš tā laika manā valstī vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās vienmēr bijusi viszemākā. Vienmēr.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā Slovākija nobalsoja tikai 13,05 % balsstiesīgo. Tolaik biju tik pārliecināts, ka vēlētāju aktivitāte nepārsniegs 15 %, ka nopietni apsvēru iespēju ņemt bankas aizdevumu un izveidot politisku partiju. Raugoties atpakaļ, pat uzskatu, ka man bija iespēja kļūt par EP deputātu.

Tomēr runāsim nopietni: kas slovākiem ir Eiropas Savienība? Bankomāts, no kura viņi var izņemt naudu? Noteikti, bet problēma ir tā, ka Slovākija pat nespēj efektīvi izlietot ES līdzekļus. Arī šajā jomā esam vieni no sliktākajiem.

Viedoklis, ka visu diktē Brisele, ir plaši izplatīts. Nav šaubu, ka to var izdzirdēt visur. Tomēr vispārliecinošāk to pauž Slovākijas politiķi. Ja kaut kas ir izdevies, tas ir viņu nopelns. Ja kaut neizdodas, tā atkal ir Briseles vaina, un ļoti maz ir politiķu, kas nepauž šādu vēstījumu.

Tomēr problēma slēpjas arī plašsaziņas līdzekļos. ES tematu atspoguļojums medijos ir ļoti sekls. Žurnālisti neaplūko ES jautājumus, jo uzskata, ka tie ir garlaicīgi, un ja viņi ķeras pie to atspoguļošanas, uzmanību galvenokārt pievērš gan patiesiem, gan izdomātiem problēmjautājumiem.

Ļaujiet man teikt dažus vārdus par uzņēmējdarbības sektoru. Par ES sniegtajām priekšrocībām uzņēmēji reti izsakās publiski. Arī viņi labprātāk sūdzas par Briseles rīkojumiem un regulām.

Aptaujas liecina, ka visu šo faktoru dēļ pieaug slovāku skeptiskā attieksme pret Eiropu. Ja pievienojam visu dezinformāciju, tostarp Krievijas izplatīto dezinformāciju, ko pašlaik valdošajiem politiķiem tīk izmantot saviem mērķiem, esam uzjaukuši sprādzienbīstamu neieinteresētības un dusmu kokteili.

Tomēr par Slovakxit runāt vēl pāragri. Taču, iespējams, par to varēsim dzirdēt biežāk, kad Slovākija galu galā kļūs par valsti, kurai vairs nav tiesību saņemt ES līdzekļus.

Ja vēlamies izvairīties no tumša scenārija, Slovākijas politiskajiem vadītājiem beidzot jāsaprot, ka Eiropas Savienība ir valsts funkcionēšanai būtiska telpa, un ka tāpēc ir jārīkojas atbilstoši. Diemžēl jau tagad ir skaidrs, ka ievērojama daļa pašreizējo Slovākijas politisko pārstāvju drīzāk vēlas sākt cīņu ar Eiropas Savienību, lai vienalga kādiem līdzekļiem aizsargātu savas intereses.

Tas nozīmē, ka visiem vēlētājiem, kuriem rūp Eiropas Savienība, par tās nozīmi ir jārunā ar saviem radiem, draugiem un pat ar svešiniekiem. Tas var būt daudz prasīts, un nav zināms, kā tas beigsies. Tomēr citas alternatīvas ir vēl sliktākas.