Pagājušajā gadā konkurētspēja kļuvusi par nozīmīgāku ES politikas prioritāti. Nenoliedzama ir tās nozīme ES nākotnes veidošanā.
Pagājušā gada septembrī Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen Eiropas Parlamentā uzstājās ar gadskārtējo runu par stāvokli Savienībā. Konkurētspēja bija viens no svarīgākajiem runas tematiem. Viņa apņēmās darīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu Eiropas konkurences priekšrocības.
Eiropas uzņēmumiem ir grūtības pieņemt darbā kvalificētu darbaspēku, nozīmīgāko nozaru regulējums ir stingrāks nekā citās konkurējošās valstīs, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs un Ķīnā, ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir mazāki un fiziskā un digitālā infrastruktūra kavē tirdzniecību un ekonomikas izaugsmi. Šīs problēmas ir visiem zināmas un dokumentētas vairākos pētījumos.
Ursula von der Leyen arī uzdevusi bijušajam Eiropas Centrālās bankas vadītājam Mario Draghi nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā uzlabot ES konkurētspēju. Tas ir uzteicami. Tomēr ar labiem ierosinājumiem nepietiks, vajadzīga arī politiska griba un spēja tos īstenot.
ES izvirzījusi mērķi stiprināt savu noturību un ietekmi pasaulē, taču tā zaudē konkurētspēju, kas vajadzīga šā mērķa sasniegšanai. Tiek prognozēts, ka ES daļa pasaules ekonomikā līdz 2050. gadam pakāpeniski samazināsies no gandrīz 15 % līdz tikai 9 %.
Tāpēc ir ļoti būtiski uzlabot ES produktivitāti un konkurētspēju. Šajā nolūkā Eiropas Savienībai ir jāpieņem konkurētspējas programma, kas saskaņā ar vienotā tirgus un sociālās tirgus ekonomikas principiem būtu vērsta uz nākotni, būtu labi izstrādāta un koordinēta un veicinātu uzņēmumu un darba ņēmēju labklājību, uzlabodama to spēju ieviest jauninājumus, veikt ieguldījumus un piedalīties tirdzniecībā, kā arī konkurēt globālajā tirgū vispārējas labklājības nolūkā un virzīt mūsu pāreju uz klimatneitralitāti. Tas ir būtiski, lai ne tikai nodrošinātu turpmāko labklājību, inovāciju, ieguldījumus, tirdzniecību un izaugsmi, bet arī radītu kvalitatīvas darbvietas un paaugstinātu dzīves līmeni.
Tāpēc ES uzņēmumi saista saprotamas cerības ar šo jauno pavērsienu un prasa mainīt konkurētspējas vietu plašākā ekonomikas un sabiedrības ilgtermiņa satvarā.
EESK cenšas apzināt faktorus un dalībniekus, kas ietekmē konkurētspēju un produktivitāti ilgtermiņā un kas jāņem vērā integrētā redzējumā. Konkurētspējas ekosistēmas ir viens no mūsu darba virzieniem, lai varētu izskaidrot Komisijai, kādi rādītāji tai būtu vēl vairāk jāuzlabo vai jāpapildina.
Konkrētai valstij pielāgota pieeja problēmu analīzei un to risināšanai tomēr ir būtisks aspekts, kam Komisija nav veltījusi pietiekamu uzmanību savos divos paziņojumos par ilgtermiņa konkurētspēju.
Vispārīgāk runājot, Komisija ir sagatavojusi sarakstu ar 17 snieguma rādītājiem, kas katru gadu jānovērtē tās norādītajās deviņās konkurētspējas dimensijās. Taču arī dalībvalstīm tie ir pilnībā jāievēro, un ir jādod Komisijai pienācīgi līdzekļiem, ar kuriem tā var panākt pienākumu izpildi. Tās ir mūsu prasības.
Svarīgākie rādītāji, mūsuprāt, ir:
- finansējuma pieejamība par saprātīgu maksu, kas neuzveļ slogu nākamajām paaudzēm;
- vairāk līdzekļu jāiegulda sabiedriskajos pakalpojumos un kritiskajā infrastruktūrā un labāk jānovērtē šie ieguldījumi. Šajā saistībā ierosinām sešus novērtēšanas rādītājus;
- pētniecības un inovācijas jomā ļoti svarīgi ir izvērst gan publiskā un privātā sektora, gan reģionālo un starptautisko sadarbību;
- runājot par datu tīkliem un enerģētiku, atslēgvārdi ir drošība, cena un klimatneitralitāte;
- ES loma apritīguma jomā vairs nav jāpierāda, bet mums jāpievērš uzmanība nepieciešamībai līdzsvarot dalībnieku konkurenci;
- ES tiesiskais regulējums digitalizācijas jomā ir celmlauzis, kad runa ir par savienojamību, mākslīgo intelektu, datiem utt. Šajā satvarā mums jācenšas panākt līdzsvaru starp cilvēciskajiem aspektiem un daudzsološajām iespējām, ko paver digitālās tehnoloģijas;
- jānodrošina, ka izglītība un apmācība spēj reaģēt uz demogrāfiskajām un socioloģiskajām problēmām.
- visbeidzot, runājot par stratēģisko autonomiju un tirdzniecību, jāatzīst, ka mūsu atkarība ir mūsu vājā vieta. Uzņēmumiem ir jāreorganizē sava darbība, un Eiropas Savienībai ir jānodrošina veicinošs satvars šā uzdevuma veikšanai.
Domājot par vienoto tirgu, stingri uzsveram, ka dalībvalstīm ir jāievēro acquis communautaire noteikumi un Līgumu principi. Šķēršļu neradīšana un reāla kontrole. ES valstu valdību politiskā griba īstenot to, par ko tās vienojas Briselē, un Komisijas spēja strādāt aptveroši, nevis izolēti, kas vairo nesaskaņotību. Tas ir tas, ko mums vajag.
Mēs nekad nepārstāsim to atkārtot.
Šajā saistībā paļausimies uz Briseli, kas veic ietekmes uz konkurētspēju pārbaudes, un uz šo pārbaužu rezultātiem un izmantosim reģionālos rūpniecības klasterus valstu līmenī. Instrumenti pastāv, izmantosim tos.
