ES dalībvalstīm būtu jāveicina pilsoniskās sabiedrības iekļaujoša iesaiste, atklātība un pārredzamība visās radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomās. Tas attiecas gan uz pašreizējām, gan potenciālajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas kopienām, it īpaši ņemot vērā to, ka nākamajā desmitgadē katru gadu un pēc tam tiks radīts arvien lielāks radioaktīvo atkritumu daudzums.

Oktobra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK pauž stingru nostāju. Tā uzver, ka pieejamais finansējums būtu jāizmanto, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības grupu – it īpaši kodoliekārtu tuvumā esošo vietējo kopienu – spējas neatkarīgi piedalīties projektos un pētījumos, kas ļauj novērtēt līdzdalību un pārredzamību radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā.

EESK iesaka gādāt par to, ka dalībvalstis ziņo par sabiedrības līdzdalības praksi ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistīto lēmumu pieņemšanā, kā arī par to, kā tiek nodrošināta pārredzamība. “Komiteja aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu vides, sabiedrības veselības un sociālekonomiskās attīstības uzraudzību un ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītas informācijas regulāru publiskošanu,” norādīja ziņotāja Alena Mastantuono.

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība, lai nākamajām paaudzēm neuzliktu kodolatkritumu pārstrādes slogu neatkarīgi no to veida, dzīves cikla un bīstamības līmeņa.

Tā kā lielu daļu izmantotās kodoldegvielas var pārstrādāt, skaldmateriāli būtu jāreciklē, lai samazinātu vajadzību pēc dabiskā urāna piegādes kodolreaktoru ekspluatācijai. Aprites ekonomikas stratēģijas ļautu dalībvalstīm līdz minimumam samazināt tādu atkritumu daudzumu, kuriem vajadzīgas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas.

“Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dezekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanas izmaksu novērtējumos tiek ņemts vērā izmaksu pieaugums laika gaitā. Tām būtu arī jāpārliecinās, ka finansējums ir pietiekams, lai segtu faktiskās izmaksas,” teica līdzziņotājs Christophe Quarez. (mp)