Mēs ar gruzīņu-franču žurnālistu Régis Genté aprunājāmies par jautājumiem, kas rada lielas bažas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām: galēji labējo, nemotivēto gados jauno vēlētāju skaita pieaugums un dezinformācija. Régis Genté specializējas postpadomju reģiona politikā un sniedz ziņojumus plašsaziņas medijiem Radio France Internationale, France 24 TV un Le Figaro.

EESK Info: Vai uzskatāt, ka galēji labējo partiju skaita pieaugums visā Eiropā ietekmēs Eiropas vēlēšanu rezultātus?

Vispār neesmu eksperts galēji labējo jautājumos Eiropā, bet, raugoties uz aptaujām, kas tagad tiek veiktas manā valstī (Francijā), man jāatzīst, ka galēji labējie ir priekšgalā. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir politisks līdzeklis, ar kura palīdzību Eiropas pilsoņi var paust vai nodot vēstījumu par savu valsti politiķiem. Eiropas iedzīvotāji vispirms domā par politisko situāciju savā valstī un tikai pēc tam — par situāciju Eiropā. Tāpēc galēji labējās partijas, iespējams, ietekmēs šīs vēlēšanas, ņemot vērā, ka aizvien aktuālāks paliek jautājums “suverenitāte pret Eiropas integrāciju”.

Vai uzskatāt, ka jaunieši ir motivēti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Atbildēšu kā parasts pilsonis, kurš 22 gadus ir dzīvojis postpadomju teritorijā, un kā persona, kas bieži runā arī ar Eiropas jauniešiem. Uzskatu, ka viņiem nav lielas motivācijas piedalīties vēlēšanās. To pašu novēroju Gruzijā, kur dzīvoju. Jaunieši tur ir politizēti, bet ne par labu valdību atbalstošai partijai vai opozīcijai. Viņi vēlas iesaistīties savas valsts politiskajā dzīvē, bet atsakās balsot, jo neviena no partijām un to vadītājiem viņus patiesi nepārstāv. Tā ir interesanta nostāja, ko es cienu, jo tā var pavērt durvis, lai politiku padarītu atšķirīgu, plašāku nekā tikai pārstāvības demokrātija un partijas. Tomēr tajā pašā laikā politikas joma tiek atstāta politiķu un dažādu politisko spēku ziņā... neiesaistot jauniešus.

Cik dziļi dezinformācija var ietekmēt vēlētājus gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Dezinformācija būs veiksmīga, ja tās mērķis būs vājš — šajā gadījumā tie esam mēs, eiropieši. Krievijas dezinformācija nerada problēmas; tā izmanto jau esošās problēmas. Un mēs visi saprotam, ka mūsu sabiedrība pašlaik piedzīvo dziļu politisku un morālu krīzi. Tas nozīmē, ka diemžēl ir pamats dezinformācijas efektivitātei. Taču es uzskatu, ka mēs kā eiropieši un pasaules pilsoņi tagad esam visi vairāk izglītoti un pieredzējuši, kā attiekties pret ziņām sociālajos medijos. Pēdējo desmit gadu laikā esam daudz mācījušies. Mēs zinām nedaudz labāk, kā filtrēt ziņas sociālo mediju platformās, jo apzināmies, ka tās kalpo par spēļu laukumu manipulācijām un viltus ziņām. Mums nevajadzētu būt pārāk pesimistiskiem, jo tas jau mūs ir padarījis par dezinformācijas upuriem. Sabiedrība vairs nav naiva, un cilvēki apzinās, ka valstis un citi politiskie dalībnieki var izmantot sociālos tīklus, lai manipulētu ar sabiedrisko domu. Manuprāt, sociālajos medijos aktīvi darbojas tikai mazākums cilvēku; lielākā daļa iedzīvotāju, kas ir izglītoti, bieži vien klusē. Un šis lielais cilvēku skaits neabsorbē ikvienu savādu lietu, kas rakstīta sociālajos medijos.