Klimatneitralitātes īstenošana lielā mērā būs atkarīga no tā, vai ES spēs iesaistīt iedzīvotājus. Par vienu no galvenajām ES prioritātēm ir kļuvusi klimata un vides problēmu risināšana. Tā kā klimata pārmaiņas ir kļuvušas par klimata ārkārtas situāciju, Eiropas Savienībai ir jāievieš būtiskas izmaiņas, lai veicinātu labklājības ekonomiku.
Lai pievērstos minētajiem izaicinājumiem un rosinātu pārmaiņas, Eiropas Komisija pieņēma Eiropas zaļo kursu un sāka apspriešanos nolūkā apkopot viedokļus, kā sabiedrību iesaistīt Eiropas klimata pakta īstenošanā.
EESK tika aicināta sniegt norādījumus, kā izmantot esošās struktūras, piemēram, pilsoņdialogus un sapulces, lai panāktu vēlamo sabiedrības ieinteresētību par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo no tās būs atkarīgi visu klimata pasākumu panākumi.
“Klimata pakta īstenošana Komisijai paver nozīmīgu iespēju un uzliek pienākumu izstrādāt novatorisku pieeju, kas atspoguļos, atbalstīs un iedvesmos rīcību, kura jau notiek pilsoniskajā sabiedrībā, kopienās, pilsētās un reģionos,” uzsvēra Dimitris Dimitriadis, ziņotājs atzinumam par Eiropas klimata paktu.
Turklāt Komisija ierosina ES tiesību aktos iekļaut jaunu mērķi 2030. gadam, izmantojot nesen sagatavoto Eiropas Klimata aktu, kurā izvirzīts juridiski saistošs mērķis līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas.
“Tieši tagad, atveseļojoties pēc Covid krīzes, ir ļoti svarīgi apvienot pilsoniskās sabiedrības un valdību spēkus, lai apņemtos īstenot Klimata aktu. Pandēmija mums visiem ir palīdzējusi saprast, ka pacenšoties mēs patiešām varam rīkoties pavisam citādi,” uzsvēra Jan Dirx, ziņotājs atzinumam par Eiropas Klimata aktu. (mr)