EESK norāda, ka HIV prevencija, pastāvīga aprūpe un diskriminācijas novēršana joprojām ir ļoti svarīga sabiedrības veselības krīzes novēršanai

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta ES Padomes prezidentvalsts Spānijas rūpes par to, lai ES darba kārtības prioritāšu vidū tiktu iekļauts mērķis līdz 2030. gadam panākt ar HIV saistītas stigmatizācijas un diskriminācijas izskaušanu.

Jūnija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK ir norādījusi savu atbalstu tam, ka Eiropas iestādēm būtu jāsagatavo augsta līmeņa deklarācija par stigmatizācijas un diskriminācijas izskaušanu pret cilvēkiem, kas inficēti ar HIV, un tā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam 2023. gada 1. decembrī.

EESK aicina izvirzīt jaunu augstāku HIV izplatības novēršanas un kontroles mērķi un testēšanas, ārstēšanas un virusoloģiskās supresijas jomā visās valstīs censties sasniegt aptvērumu 95 % līmenī.

“Pēc vairāk nekā desmit gadu ilga pārtraukuma mēs cenšamies izprast, kāds ir stāvoklis HIV jomā. Pārāk ilgi šis jautājums ir palicis bez ievērības,” norāda atzinuma ziņotājs Pietro Barbieri. “Mums ir jāstrādā ar pēc iespējas lielāku atdevi un mums tas ir jādara kopā ar sabiedrību, ārstiem, skolām un darbvietām.”

Ir svarīgi panākt, lai cilvēkiem ar HIV darbā būtu vienlīdzīgas iespējas, tostarp elastīgs darblaiks un vairāk brīva laika ārstu apmeklējumiem. Lai apkarotu stigmatizāciju un diskrimināciju, svarīgas ir izpratnes veicināšanas kampaņas, apmācība un informācijas izplatīšana skolās, pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes organizāciju vidū.

“Lai gan diagnosticēto HIV gadījumu skaits ir samazinājies, mēs nedrīkstam zaudēt modrību. Lai apturētu inficēšanos, ļoti svarīga ir agrīna diagnostika, savlaicīga ārstēšanās sākšana un aprūpes nepārtrauktība,” viņa teikto papildina atzinuma līdzziņotāja Nicoletta Merlo.

HIV joprojām ir būtiska sabiedrības veselības problēma, kas pasaulē kopumā skar 36 miljonus cilvēku, no kuriem 2,3 miljoni dzīvo PVO Eiropas reģionā. Eiropas kontinenta austrumu reģionos situācija ir īpaši saspringta. Ukraina ir valsts, kura AIDS epidēmijas ziņā ir otrā lielākā Austrumeiropas un Centrālāzijas reģionā.

HIV pirmām kārtām skar marginalizētas grupas, piemēram, narkotiku lietotājus, vīriešus, kuri dzīvo dzimumdzīvi ar vīriešiem, transpersonas, migrantus un cietumniekus. Stigmatizācija un bailes traucē cilvēkiem meklēt pakalpojumus, tāpēc testēšana un diagnosticēšana notiek novēloti, turklāt 50 % gadījumu slimība tiek atklāta ielaistā stadijā. Vietās, kurās nav iespējama pienācīga AIDS ārstēšana, tas spēcīgi palielina slimības izplatīšanās risku, un bojā iet cilvēki, kuru nāvi būtu bijis iespējams novērst.

Epidēmijas apkarošanai ir vajadzīgas visaptverošas stratēģijas, kas ietver aprūpi un prevenciju, kā arī inovatīvas testēšanas metodes, piemēram, ātrie testi un paštesti. (ll)