Karš Ukrainā mums ir nežēlīgs atgādinājums par ES izveides sākotnējo mērķi – uzturēt ilgstošu mieru kontinentā. Diemžēl mums ir gadījies to aizmirst. Noteiktā brīdī Eiropas miera vēstījums vairs nebija pievilcīgs, it īpaši jaunākajai paaudzei. Tagad mēs atkal esam nonākuši pie atziņas, ka, runājot Albēra Kamī vārdiem, “miers ir vienīgā cīņa, ko ir vērts izcīnīt” un ka mums jāturpina centieni panākt pārmaiņas tur, kur tas ir vajadzīgs.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir atgriezis atpakaļ visļaunāko 20. gadsimta murgu – karu Eiropas kontinentā. Atkal tiek apšaubīta kādas valsts teritoriālā integritāte. Tas nāk kopā ar bada un genocīda risku. Krievijas agresija ir vērsta pret visu, kas ir “eiropeisks” un visu, kas ir “demokrātisks”, un Eiropa to nevar paciest un nepacietīs. Miers ir Eiropas Savienības pamats. Šī Savienība tika dibināta, pamatojoties uz tiesiskumu, nevis uz stiprākā tiesībām.

Pirms desmit gadiem Eiropas Savienībai tika piešķirta Nobela Miera prēmija kā atzinība par vairāk nekā 60 gadus ilgušo mieru, izlīgumu un demokrātiju. Eiropas Savienībai tas ir jāturpina un jākļūst par vēl spēcīgāku miera un demokrātijas sargātāju Eiropā un ārpus tās.

Lielākais izaicinājums Eiropai tagad ir karš un tā sekas – migrācija, turpmāka inflācija, enerģijas cenu pieaugums un militarizācijas nepieciešamība. Tomēr joprojām ir palikušas arī tādas iepriekš pastāvējušas problēmas kā Covid-19, cīņa pret klimata pārmaiņām un Eiropas stratēģiskās autonomijas veidošana. Mums tas viss ir jārisina un jāturpina palīdzēt mūsu kaimiņiem – Ukrainas tautai. Šajā sakarā esmu gandarīta par ES neformālā samita Versaļā secinājumiem, kuros atspoguļoti EESK ieteikumi nekavējoties pārtraukt karadarbību Ukrainas teritorijā, aizsargāt Ukrainas iedzīvotājus un bēgļus un stiprināt Eiropas autonomiju, it īpaši enerģētikas nozarē.

Šie nav viegli laiki, it īpaši tāpēc, ka pēc Covid-19 un nesenajiem pārvietošanās ierobežojumiem mēs joprojām jūtam nogurumu. Tomēr mums ir jāsaglabā pašreizējais vienotības gars. Viena lieta man ir skaidra: noturīgas demokrātijas spēks un dzīvotspēja ir balstīta uz to, ko grieķi sauc par “demosu”, proti, tautas – darba devējiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem kopumā! Tikai vienoti mēs varam veidot savu Eiropas nākotni.

Nupat mēs esam atraduši emocionālo saikni un līdzatbildības sajūtu par Eiropas projektu, kā mums nesen pietrūka – MIERU.

Christa Schweng
EESK priekšsēdētāja