ES reakcijai uz enerģijas cenu krīzi vajadzētu būt vērstai uz to, lai aizsargātu visas mājsaimniecības un uzņēmumus, kam lielas grūtības rada enerģijas rēķinu apmaksa. Tas bija galvenais vēstījums EESK janvāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par eurozonas ekonomikas politiku 2023. gadam.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas divu līmeņu priekšlikumu rūpēties par visneaizsargātākajiem: neaizsargātais patērētājs, kas nepārsniegs noteiktu enerģijas patēriņa līmeni, maksās cenu, kas būs zemāka par tirgus cenu.

Tomēr Komiteja brīdina, ka šai politikai būtu jāaptver gan cilvēki, kuru iztika ir zem nabadzības līmeņa, gan tie, kuri pieder zemākajam viduslīmenim un kuriem arīdzan būs grūtības apmaksāt enerģijas rēķinus pēc tirgus cenām.

Ziņotājs Petru Sorin Dandea, kurš izstrādāja atzinumu, sacīja: “2022.–2023. gada ziema Savienībā ir radījusi ievērojamas problēmas. Lai patiešām pasargātu neaizsargātās mājsaimniecības no enerģijas cenu krīzes, Komisijas divu līmeņu politikai jābūt iekļaujošai.”

Lai netiktu paralizēta uzņēmumu darbība, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējums, un mudina tās izmantot visus iespējamos līdzekļus, it īpaši, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Nolūkā ierobežot inflācijas pieaugumu Eiropas Centrālā banka ir izmantojusi monetārās politikas instrumentus, taču tie var būt sekmīgi tikai tad, ja ir saskaņoti ar eurozonas valstu fiskālo politiku. (mp)