Baltkrievijas sabiedrība ir būtiski mainījusies. 2020. gadā ir sākusies dinamiska tautas kustība, kas ir izvērsusies par lielākajiem masu protestiem kopš Padomju Savienības sabrukuma. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šoreiz iesaistījās cilvēki no visiem sabiedrības slāņiem. Viņi sazinājās sociālo mediju kanālos, un viņus vadīja sievietes.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko ir zaudējis atbalstu un leģitimitāti iedzīvotāju acīs. Masveidīga mobilizēšanās radīja viņā bailes. Kopš tā laika režīms ir pārgājis uz izdzīvošanas režīmu un koncentrējis centienus uz opozīcijas iznīcināšanu. Galvenais mērķis bija pilsoniskā sabiedrība.

Tās bija vērienīgākās represijas kopš valsts neatkarības iegūšanas. Kopš 2020. gada augusta ir aizturēti aptuveni 40 000 cilvēku. Atzītu politieslodzīto skaits ir sasniedzis gandrīz 1000 un turpina paaugstināties.

Tomēr Baltkrievijas iedzīvotāji nepadodas. Viņi ir izveidojuši struktūras, kas kļūs par jaunas Baltkrievijas pamatu. Viņi ir sagatavojuši reformas un savākuši līdzekļus, lai atbalstītu trūcīgos un cits citu. Divas lielākās kolektīvās finansēšanas iniciatīvas — BySol un ByHelp — ir ļāvušas savākt 7 miljonus USD, lai sniegtu finansiālu un juridisku palīdzību represiju upuriem. Reaģējot uz to, režīms šīs kampaņas apsūdzēja ekstrēmisma finansēšanā un uzsāka krimināllietas pret to dibinātājiem. Dažos gadījumos to cilvēku bankas konti, kuri bija saņēmuši atbalstu no šīm programmām, tika iesaldēti.

Kad Lukašenko režīms vardarbīgi apspieda protestētājus, cilvēktiesību aizstāvji nenogurstoši darbojās, lai dokumentētu valsts brutalitāti un atbrīvotu politieslodzītos. Neraugoties uz to, ka bloķētas vairāk nekā 100 tīmekļa vietnes un visi lielākie neatkarīgie mediji ir izstumti no valsts, cilvēki ir izplatījuši pašpublicētus laikrakstus un nosūtījuši savas liecības žurnālistiem ārvalstīs. Pašlaik cietumā ir 32 ieslodzītie, kas darbojušies mediju jomā, taču informācijas plūsma nekad nav apstājusies.

Pašreiz Baltkrievijas pilsoniskā sabiedrība ir apņēmības pilna, gatava pretoties un radošāka nekā valsts. Taču tā ir pakļauta arī ārkārtīgam spiedienam. Aresti un naudas sodi laupa organizācijām cilvēkresursus. Daudzas organizācijas ir pārcēlušās uz citām valstīm, pārtraukušas savu darbību vai darbojas režīma paēnā. Ir likvidētas vairāk nekā 300 nevalstiskās organizācijas. Baltkrievijā jau tā trūcīgās finansēšanas iespējas ir kļuvušas vēl ierobežotākas.

Demokrātiskajām pasaules varām tagad ir steidzami jāpārskata stratēģija attiecībā uz atbalstu pilsoniskajai sabiedrībā Baltkrievijā. Galvenais uzdevums ir saglabāt uz vietas izveidotās struktūras un palīdzēt tām organizācijām, kuru darbiniekiem nācās bēgt.

●    Līdzekļu devējām organizācijām pirmkārt un galvenokārt būtu jāņem vērā, ka represiju un pārcelšanās dēļ paaugstinās ar darbību saistītās izmaksas un ka samazinās pilsoniskās sabiedrības iespējas gūt ienākumus Baltkrievijā.

●    Jāņem vērā, ka darbība būs atšķirīga, ja organizācijas vadība atrodas ārvalstīs. Lielākā daļa organizāciju pašlaik var pastāvēt tikai ārvalstīs, bet darbība valsts iekšienē vairumā gadījumu ir iespējama neoficiāli un ierobežotā veidā. Lai arī tas ir problemātiski, ir svarīgi atbalstīt cilvēkus valstī, kurā vēl aizvien atrodas daudzu organizāciju darbinieki.

●    Pašlaik daudzas organizācijas nevar plānot stratēģijas, jo tām ir līdzekļi tikai īstermiņa projektiem, kas ilgst ne vairāk par vienu gadu. Ir ļoti svarīgi piedāvāt vairāk iespēju ilgtermiņa un infrastruktūras atbalstam. Tas, lai uzturētu saziņu ar mērķgrupām Baltkrievijā, it īpaši svarīgi ir organizācijām, kas darbojas no ārvalstīm. Jāveido un jāuztur horizontālas saiknes starp aktīvistiem un iniciatīvām.

●    Turklāt līdzekļu devējiem un uzticamajiem saņēmējiem būtu jāapmainās ar informāciju, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku atbalsta izmantojumu un rūpētos par to, ka GONGO jeb valdību atbalstošas un tai tuvas NVO neizmantotu ļaunprātīgi atbalstu.

Lukašenko vēlas paturēt Baltkrieviju tumsībā. Medijiem kā vēl nekad vajag vairāk atbalsta.

●    Pirmkārt, žurnālistiem ir steidzami vajadzīgs atbalsts, kas aptvertu juridisko, finansiālo un psiholoģisko palīdzību.

●    Otrkārt, institucionālais atbalsts ir ļoti svarīgs gan pastāvošajiem medijiem, gan arī blogiem un komunikācijas kanāliem paredzētu decentralizētu tīklu radīšanai Baltkrievijā. Cilvēki ilgojas pēc jaunas informācijas.

●    Treškārt, būtu jāatbalsta stingrāki pasākumi, kas vērsti pret propagandas un dezinformācijas apkarošanu. Ir ļoti svarīgi cīnīties pret interneta novērošanu un nodrošināt Baltkrievijas žurnālistiem instrumentus, kas ļautu apiet cenzūru, kā arī uzlabot viņu digitālās prasmes. Tas ir būtisks faktors, kas sniedz devumu valsts suverenitātes veicināšanā.

Lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību, vajag ilgtermiņa stratēģiju, kas ir pietiekami elastīga un radoša. Tas ļaus radīt opozīcijas kultūru un cieņpilnas debates, kā arī stiprinās pārveides procesu.

Hanna Liubakova