Nesenajā atzinumā EESK aicina darīt vairāk, lai vērstos pret cilvēkiem un organizācijām, kas ir dezinformācijas avots, prioritāti piešķirot profilaksei, nevis ārstēšanai.

Covid-19 pandēmija ir asi izgaismojusi dezinformācijas radītos draudus. Šajā kontekstā pēc kritiska novērtējuma Eiropas Komisija 2021. gada maijā publicēja norādījumus, kuru mērķis ir stiprināt ES Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, lai izveidotu drošāku un uzticamāku tiešsaistes telpu.

Šajā sakarā sniegtajā atzinumā EESK norāda, ka Komisija pārāk lielu uzmanību pievērš saturam un tā pasniegšanai, nevis tiem, kas to izplata.

“Saturs pastāvīgi mainās un izmantotās platformas attīstās, bet galvenie dalībnieki būtībā paliek tie paši, un motīvi nemainās,” norāda ziņotājs Thierry Libaert, kurš izstrādāja atzinumu.
 
EESK norāda, ka dezinformācija ir plaukstošs bizness, un atzinīgi vērtē Komisijas likto uzsvaru uz cīņu pret šo ienesīgo darbību. Nepatiesa informācija izplatās sešas reizes ātrāk nekā patiesa informācija, tiek biežāk plusota un kopīgota, rada lielāku aktivitāti un piesaista vairāk uzmanības, palielinot apmeklētāju skaitu un tādējādi radot lielāku vērtību un lielākus ieņēmumus no reklāmas.

Kā nesen atklāja Facebook trauksmes cēlēja Frances Haugen, viņas darba devējs šo parādību nevis apkaroja, bet padarīja to par sava uzņēmējdarbības modeļa neatņemamu sastāvdaļu.

Tomēr, lai labāk cīnītos pret dezinformāciju tās izcelsmes vietā, Komisijai būtu jāapsver saistošāku ekonomisko, tiesisko un finanšu instrumentu “arsenāls”, kas būtu tālejošāks nekā tiešsaistes reklāmdevēju brīvprātīgas saistības.

“Eiropas Savienībai ir jāiegūst plašāka kompetence, lai varētu efektīvi apkarot jebkādu dezinformāciju, ko sistemātiski izplata naidīgas varas, kuras bieži pakļaujas atsevišķu trešo valstu, tostarp Krievijas un Ķīnas valdībām,” norāda ziņotājs.

EESK norāda, ka valstu iestādēm ir vajadzīgs lielāks izlūkdienestu atbalsts, vienlaikus mudinot uz ES mēroga sadarbību un zināšanu apmaiņu. Tomēr, tā kā vairākās ES valstīs mediju brīvība un tiesību sistēmas ir apdraudētas, Eiropas Komisijai ir jānodrošina, lai dezinformācijas apkarošana nevarētu kļūt par ieganstu ierobežot pilsoniskās brīvības, jo īpaši vārda brīvību.

Jo īpaši attiecībā uz valstīm, kas robežojas ar Krieviju, Komisijai būtu jāveicina aktīvāka rīcība attiecībā uz saturu, kas sagatavots citās valodās, nevis angļu valodā, un vairāk jākoncentrējas uz mazāk zināmām platformām, piemēram, VKontakte, Rumble, Odysee, Gab un Parler, kā arī uz lielajām platformām. Lai gan pirmajām ir mazāka auditorija, tās var būt mazāk pārredzamas un vieglāk vēršamas uz konkrētām grupām.

Tiklīdz tiek konstatēti jauna veida riski, pret tiem ir apņēmīgi jāvēršas, ņemot vērā, ka pastāvīgi rodas jauni tīkli, tiek izmantoti arvien labāki līdzekļi (deep fakes), dažas lietotnes atrodas uz robežas starp platformu un privāto ziņapmaiņu (Telegram). (dm)