EESK ir stingri pārliecināta, ka ES politikas veidošanā būtu jāintegrē apgādājamu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes modelis, jo paredzams, ka līdz 2050. gadam to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 80 gadiem, vairāk nekā divkāršosies.

Pandēmija ir atklājusi trūkumus šajā jomā, un EESK uzskata, ka Komisijas iniciatīva izstrādāt jaunu Eiropas aprūpes stratēģiju ir solis pareizajā virzienā. Tomēr konsultatīvajām iestādēm un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv vecāka gadagājuma cilvēkus, ir jādod iespēja paust savu viedokli.

Savā pašiniciatīvas atzinumā “Ceļā uz jaunu aprūpes modeli veciem cilvēkiem: Covid-19 pandēmijā gūtā pieredze”, ko pieņēma janvāra plenārsesijā, EESK sīkāk aplūkoja dažādus ilgtermiņa aprūpes modeļus personām, kas pārsniegušas 65 gadu vecumu un zaudējušas autonomiju vai ir apgādājamas institucionālajās aprūpes iestādēs.

Atzinuma sagatavotājs Miguel Ángel Cabra De Luna uzsvēra: “Visu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei jābūt ES politikas stūrakmenim, kas saistīts ar atbilstību Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam.”

EESK ierosināja izveidot Eiropas vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes novērošanas centru, kas pavērtu iespēju savākt pietiekamus statistikas datus, salīdzināt dažādu valstu modeļu paraugpraksi, noteikt valstu sistēmu strukturālos trūkumus, sniegt tehnisku atbalstu, lai veicinātu ES politikas pamatnostādņu pieņemšanu, un sekmēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

Turklāt EESK atzinumā aicināja pasludināt Eiropas vecāka gadagājuma cilvēku gadu, atzīstot vecāka gadagājuma cilvēku pamattiesības un viņu ieguldījumu sabiedrībā, kā noteikts ES Pamattiesību hartas 25. pantā.

Pandēmijas laikā vecāka gadagājuma cilvēku tiesības un vajadzības tika ņemtas vērā tikai daļēji, atklājot konceptuālus, strukturālus un funkcionālus trūkumus vecu cilvēku aprūpes modeļos. Plašākā kontekstā šī situācija palīdzēja vēl vairāk izgaismot faktu, ka sabiedrības novecošana ir viens no galvenajiem ES un tās dalībvalstu stratēģiskajiem izaicinājumiem. (at)