Sagatavojis Stefano Mallia, EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs

Mario Draghi ziņojums kārtējo reizi ir pievērsis uzmanību tam, cik steidzami ir jārisina Eiropas ekonomikas problēmas. Gan E. Letta, gan M. Draghi ziņojumā ir pausts satraucošs brīdinājums: Eiropai tagad ir jāsper izšķirošs solis, un mēs nedrīkstam tajā bezrūpīgi noskatīties.

Likmes ir augstākas nekā jebkad agrāk: pēdējās divās desmitgadēs ES ekonomikas izaugsme ir bijusi pastāvīgi lēnāka nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt Ķīna strauji mazina pastāvošo plaisu. No 2002. gada līdz 2023. gadam ES un ASV IKP līmeņa atšķirība (2015. gada cenās) palielinājās no nedaudz vairāk nekā 15 % līdz satraucošiem 30 %. Atšķirības ir vēl izteiktākas, ja aplūko pirktspējas paritāti: starpība ir palielinājusies no 12 % līdz pat 34 %.

Viena no lielākajām problēmām ir Eiropas normatīvā vide. Skaitļi ir pārsteidzoši: no 2019. gada līdz 2024. gadam ES ir pieņēmusi aptuveni 13 000 tiesību aktus, savukārt ASV – apmēram 3500.

Šis regulatīvais slogs ir radījis uzņēmumiem ievērojamas izmaksas par atbilstības nodrošināšu, tādējādi novirzot resursus no inovācijas un snieguma uzlabošanas. Turklāt tas ir izraisījis satraucošu tendenci, ka uzņēmumi pārceļas ārpus ES, proti, laikposmā no 2008. gada līdz 2021. gadam 30 % Eiropas “vienradžu” ir pārcēlušies.

Kā uzsver M. Draghi, ar ieguldījumiem vien nepietiek, lai Eiropu virzītu uz priekšu. Ir jānodrošina, ka reformas ļauj panākt jēgpilnu progresu. Mums jākoncentrējas uz vienotā tirgus izveides pabeigšanu, šķēršļu likvidēšanu, par prioritāti nosakot saskaņotu pieeju sloga samazināšanai un regulējuma racionalizēšanai. Tie ir svarīgi pasākumi, kurus var veikt nekavējoties un bez lielām politiskām cīņām un kuri sniegtu taustāmus ieguvumus uzņēmumiem, it īpaši MVU, kas ir mūsu ekonomikas pamats.

Turklāt mēs nevaram ignorēt mūsu nozaru un ekonomikas savstarpējo saistību. Uzlabojumi vienā jomā var radīt pozitīvu ietekmi uz citām jomām. Piemēram, mākslīgais intelekts un uz datiem balstītu tehnoloģiju integrācija var atbalstīt viedāku enerģijas pārvaldību visās nozarēs, ievērojami samazinot izmaksas un emisiju – no progresīvas ražošanas līdz precīzajai lauksaimniecībai. Tie ir sinerģijas veidi, kas mums jāizmanto.

Turpmākie pasākumi ir skaidri. Eiropai ir spējas, talants un inovācijas potenciāls, lai atgūtu savas konkurētspējas priekšrocības. Taču tam būs vajadzīga spēcīga politiskā griba, sadarbība un koncentrēšanās uz ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem. Tagad mums – ES iestādēm un dalībvalstīm – šīs iespējas jāpārvērš konkrētā rīcībā, kas nodrošina reālas pārmaiņas.