Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Aizsardzības un sociālajiem izdevumiem jāiet roku rokā – nedrīkst upurēt labklājības valsti, lai palielinātu aizsardzības izdevumus. Spēcīga labklājības valsts joprojām ir svarīgs instruments, lai apturētu galēji labējo partiju centienus Eiropas Savienībā replicēt Kremļa tipa autokrātijas.

Sākoties ceturtajam kara gadam Ukrainā, daudzi aicina palielināt aizsardzības izdevumus, it īpaši pēc politiskajām pārmaiņām ASV. Eiropas valstu aizsardzība vairs nešķiet garantēta. Tas jau ir lauzis daudzus tabu ne tikai saistībā ar diskusijām par militārajiem jautājumiem ES līmenī, bet arī par parādsaistību palielināšanu.

Tomēr dažas no šīm balsīm to ir arī formulējušas kā nulles summas kompromisu ar labklājības valsti – it kā ASV armijas spēks būtu saistīts ar pienācīgas sociālās aizsardzības trūkumu valstī vai arī it kā mūsu novājinātās armijas būtu pensiju un sociālās drošības rezultāts.

Darba ņēmēju grupa vēlas uzsvērt divus jautājumus.

• ES kopumā ir pasaulē otrā lielākā militāro izdevumu tērētāja. Lai gan dažos gadījumos var būt vajadzīgi kopīgi vai papildu izdevumi, patiešām nepieciešama ir koordinācija un kopīgi projekti, lai nodrošinātu stratēģisko autonomiju. Mums jāaizstāv pašiem sevi, nevis globāli jākonkurē ar ASV.
• Labi funkcionējoša labklājības valsts, kā arī centieni apkarot nabadzību un nevienlīdzību ir galvenais instruments, lai novērstu galēji labējo spēku pārsvaru daudzās dalībvalstīs. Šīm galēji labējām partijām, kuru popularitāte pieaug, ir maza vēlme pēc demokrātijas, tās ir atklāti naidīgas pret lielāko daļu mūsu vērtību, cenšas mūsu dalībvalstīs replicēt Kremļa autokrātiju un, ja nonāks pie varas, panāks to, ka neizdosies izveidot koordinētu aizsardzības politiku.

Tāpēc dalībvalstīm ieguldījumi aizsardzībā un sociālie ieguldījumi jāuzskata par savstarpēji pastiprinošiem, kas vieni otrus padara iespējamus.