Christophe Préault, Touteleurope.eu redakcijas direktors

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijas galēji labējā partija “Nacionālā apvienība” (Rassemblement national) nepārprotami izvirzījās vadībā, sasniedzot savas pastāvēšanas vēsturē vislabāko rezultātu. Turklāt tā ieguva vairāk nekā trešdaļu balsu no vēlētājiem, kas jaunāki par 35 gadiem. Mūsu īpašais viesis Christophe Préault, “Toute l'Europe” galvenais redaktors, analizē panākumus, ko guva “Nacionālā apvienība” un tās līderis – 28 gadus vecais Jordan Bardella, kas nāk no Parīzes priekšpilsētas un ir populārs tiktokā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūnijā “Nacionālā apvienība” ieguva savas pastāvēšanas vēsturē vēl nepieredzētus rezultātus – par to nobalsoja gandrīz trešdaļa vēlētāju (31,4 %). Galēji labējā partija ir līdere gandrīz visās vecuma grupās un sociāli profesionālajās kategorijās, un tas nozīmē būtiskas izmaiņas vēlētāju izvēlē. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem: par Jordan Bardella sarakstu nobalsoja 32 % cilvēku vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 26% – vecumā no 18 līdz 24 gadiem, un tas ir vairāk nekā 10 punkti salīdzinājumā ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ir vairāki faktori, kas izskaidro jauniešu interesi par “Nacionālo apvienību”. Vispirms ir vērts atzīmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta vadošā kandidāta un partijas priekšsēdētāja Jordan Bardella personību, kas distancējas no tradicionālās politikas. Jauniešu izpratnē viņš runā patiesību, ir tiešs un šķietami neliekuļo apstākļos, kuros valda neuzticēšanās politiķiem. Ar viņa personisko dzīves ceļu arī ir viegli identificēties: viņš nāk no vidusšķiras, uzauga Parīzes priekšpilsētā (Sēna-Sendenī), nav apmeklējis prestižu skolu un viņam nav universitātes izglītības, vien bakalaura diploms kabatā. Šādā veidā viņš piesaista jauniešus no zemākām sociālajām klasēm, kuri ir noraizējušies par savu nākotni un jūtas atstumti vai pat aizmirsti.

Jordan Bardella uzrunā tik daudz cilvēku vecumā no 18 līdz 34 gadiem arī tāpēc, ka viņš pats ir jauns! Viņam ir 28 gadi, un viņš pilnībā pārzina šīs paaudzes kodus un zina, kā tos izmantot. Interesanti arī atzīmēt, ka 2017. gadā šīs triumfējošās jaunības simbols bija Emmanuel Macron, taču pavisam citā sabiedrības segmentā.

Tādējādi “Nacionālā apvienība” izmanto sava līdera personību un viņa sociālajos medijos plaši kultivēto tēlu. Laikā, kad jaunieši meklē informāciju ārpus tradicionālajiem medijiem, Jordan Bardella ir ļoti populārs tiktokā, kuram ir atvēlēta svarīga loma viņa vēlēšanu stratēģijā. Viņa popularitāte nepārtraukti aug (1,6 miljoni sekotāju). Nē, savā tiktoka kontā viņš nerunā par ES Līgumu reformu, Ukrainu vai zaļo kursu, bet gan stāsta galvenokārt par savu ikdienas dzīvi, atzīmē Mātes dienu, filmē sevi birojā un dažādos izbraucienos... Viņš seko tendencēm un runā par to, kas šobrīd ir aktuāls cilvēkiem. Viņš pat izaicina jaunus (un ne tik jaunus) videospēļu entuziastus.

Pieaugošā plaisa starp jaunajām paaudzēm un tradicionālo politisko pasauli palīdz viņam stiprināt savu tēlu, nostāju un populistisko naratīvu, savukārt kopš 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlētājus satraucošie jautājumi ir būtiski mainījušies. 2019. gadā jauniešu cīņu par vides aizsardzību aizēnoja citas tēmas, kas ir tikpat svarīgas, bet saistītas ar ikdienas dzīvi. Patlaban bažas rada nedrošība (saistībā ar imigrāciju) un pirktspēja. Galēji labējā partija kļūst arvien spēcīgāka, izmantojot tās paaudzes dusmas un aizvainojumu, kura uzskata, ka tai ir nodarīts pāri. Politiskā klase kopumā nav pietiekami ņēmusi vērā sekas, kas saistītas ar COVID krīzi 2020. gadā. Covid-19 pandēmija ir dramatiski akcentējusi un saasinājusi nevienlīdzību, kas jau pastāvēja attiecībā uz Francijas un ES jauniešu iespējām darba tirgū, kā arī viņu piekļuvi izglītībai, pieaugošajām grūtībām turpināt studijas vai vienkārši apmācību, jo digitālās tehnoloģijas tika piedāvātas kā vienīgais risinājums!

Tādējādi tā vietā, lai domātu par “Nacionālo apvienību”, uzmanība vispirms būtu jāpievērš šīs partijas vēlētājiem un it īpaši jauniešiem no vidusšķiras. Ir jāsniedz skaidras un konkrētas atbildes jauniešiem, ņemot vērā viņu bažas: pieaugošā vardarbība sabiedrībā, sabiedrisko pakalpojumu pārtraukšana lauku apvidos, grūtības atrast darbu vai iegūt atbilstošu izglītību, sajūta, ka imigrācija ir nekontrolējama. Tāpēc tradicionālajām politiskajām partijām ir jānolaižas uz zemes un jāsāk pievērsties tiem, kas parasti atrodas ārpus redzes lauka, nav īpaši svarīgi, jo neinteresējas par politiku un aktīvi neiesaistās. Jāatzīst, ka Eiropas Savienība šajā cīņā nav īpaši pamanāma, neskatoties uz daudzajām programmām, kas veltītas jaunatnei, izglītībai, nodarbinātības atbalstam un cīņai pret nabadzību. Neapšaubāmi, Erasmus, kas veicina daudzveidīgāku iedzīvotāju grupu (stažieru, bezdarbnieku u. c.) mobilitāti un pieredzi, ir labs sākums, taču šobrīd ar to vien ir acīmredzami par maz. Lai rastu risinājumu, ir arī jāuzdod TAS pareizais jautājums par migrācijas pārvaldību, kas ir centrālais un strīdīgais jautājums mūsu ES sabiedrībās. Šis temats joprojām tiek apspriests, neraugoties uz nesen pieņemto Eiropas Migrācijas un patvēruma paktu.

Christophe Préault ir žurnālists un Eiropas Savienības darbībai un politikai veltītās izglītojošās informācijas vietnes Touteleurope.eu redakcijas direktors. Viņam ir daudzu gadu pieredze, analizējot aktuālitāti, it​īpaši Eiropas un ekonomikas jautājumus. Viņš ir absolvējis Politikas zinātņu institūtu Bordo un beidzis pēcdiploma Eiropas studijas Nacionālās administrācijas skolā (Ecole Nationale d'Administration, ENA); šobrīd viņš vada Touteleurope.eu redakciju un regulāri kā moderators piedalās debatēs un konferencēs par ES jautājumiem.