“Mēs, lauku sievietes, nevēlamies, lai uz mums raugās ar nožēlu vai līdzjūtību; mēs vēlamies, lai mūs atzīst un novērtē kā sabiedrotās virzībā uz ilgtspējīgu attīstību. Mums ir vajadzīgas iespējas un kvalitatīvi pamatpakalpojumi, lai mēs varētu palikt savās teritorijās un turpināt apgādāt pasauli ar pārtiku,” saka Luz Haro Guanga, Ekvadoras zemniece un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona lauku sieviešu tīkla (RedLAC) izpildsekretāre, kura nesen uzstājās EESK debatēs par tēmu “Sievietes un trīskāršā planētas krīze”.” Sniedzot interviju EESK Info, Haro Guanga runā par klimata pārmaiņu ietekmi Latīņamerikā un kāpēc, neraugoties uz COP 16 neveiksmēm, cīņā par ilgtspējīgāku un veselīgāku planētu nav vietas un laika pesimismam.

Jūsu organizācija RedLAC piedalījās COP16. Vai esat vīlusies par konferences rezultātiem, ņemot vērā to, ka jautājumā par finansējumu dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai nav panākta vienprātība? Vai COP16 laikā tika kaut kas sasniegts?

Haro Guanga: Kā Ekvadoras lauku sieviete es cīnījos par lauku sieviešu tiesībām Ekvadorā kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Viena no mācībām, ko esmu guvusi šajos gandrīz 40 gados, ir tā, ka sociālie procesi ir saistīti ar milzīgiem centieniem, tie sniedz tikai nelielus tūlītējus ieguvumus un, galvenokārt, prasa noturību, konsekvenci un uzstājību. Vienprātība par finansējumu dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai būtu bijis lielisks sasniegums, taču esmu pārliecināta, ka tūkstošiem pilsētu un lauku vīriešu un sieviešu viedokļi, kas ļoti aktīvi tika pausti COP16, ir iekarojuši tās sirdis un prātus, kas iepriekš nebija vēlējušies atbalstīt šo steidzamo rīcību klimata jomā.

Mēs nesasniedzām savu mērķi, bet tagad mums ir jāturpina cīnīties katras pilsētas, kopienas un valsts iestādēs un jāpanāk, ka tās ņem vērā mūsu viedokļus un izmanto savu personīgo, tehnisko un politisko gribu, lai pieņemtu vislabākos lēmumus un nākotnē izvairītos no bada izraisītas cilvēku nāves, kas varētu būt sekas tam, ja šodien nerīkojas.

Kā klimata pārmaiņas ietekmē pamatiedzīvotāju un lauku sievietes Latīņamerikā?

Vēlos uzsvērt dažus faktus no dokumenta, ko sagatavojusi Amerikas valstu organizācijas (OAS) Amerikas Sieviešu komisija (CIM), pamatojoties uz dialogiem ar 70 līderēm no 16 valstīm. Dialoga process sākās 2024. gada septembrī. Ar dokumentu tika iepazīstināti COP16 dalībnieki, un tajā ir iekļauti lauku sieviešu viedokļi.

Dokumentā secināts, ka klimata pārmaiņas ir realitāte visās valstīs, tostarp Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, un tās rada nopietnas sekas. Tomēr tika izceltas četras klimata tendences.

Ilgstoši sausumi: Dažas valstis ziņoja par mēnešiem ilgiem periodiem, kuros nokrišņu daudzums bija ļoti neliels, un dažas valstis ziņoja par gadiem ilgiem sausuma periodiem.

Ievērojama temperatūras paaugstināšanās salīdzinājumā ar normālo līmeni: Šī augstā temperatūra kopā ar sausu augsni veicina daudzus ugunsgrēkus (dažus spontānus un citus apzināti izraisītus), bet tos visus saasina sausums, kas ietekmē dzīvību un bioloģiski daudzveidīgas sistēmas. Piemēram, Brazīlijas sanāksmes laikā tika ziņots, ka Piauí štatā ir notikuši 300 aktīvi ugunsgrēku uzliesmojumi.

Vētras: Tika minēts, ka lietusgāzes ir intensīvas un notiek ļoti īsos laika posmos, ko bieži papildina spēcīgas vēja brāzmas. Dalībnieki no Centrālamerikas, Meksikas, Dominikānas Republikas un Kolumbijas piekrastes norādīja, ka pieaug viesuļvētru un tropisko vētru, kas ietekmē to teritoriju, intensitāte un biežums.

Nokrišņu daudzuma izmaiņas: “Lietus, kad to neviens negaida,” ir frāze, kas izskanēja visās sanāksmēs, un dienvidu un Andu reģionu pārstāvji minēja negaidītas salnas, krusu un snigšanu. Kopumā vērojama gada nokrišņu daudzuma samazināšanās, taču tika norādīts, ka lietus pāraug spēcīgās lietusgāzēs, kas izraisa plūdus un dabas katastrofas, kurās bojā iet cilvēki, infrastruktūra, ceļi un kultūraugi un kuras ietekmē dzīves apstākļus, galvenokārt lauku apvidos. Kāds dalībnieks stāstīto apkopoja vienā teikumā, atzīstot, ka “dažkārt lietus ir postošs”.

Otrkārt, jānorāda, ka tiek izmantotas ilgtnespējīgas metodes un paņēmieni, kas noplicina dabas resursus. Satraucošākās un visbiežāk minētās problēmas bija mežizstrāde vai mežu un mangrovju atmežošana; apzināti izraisīti meža ugunsgrēki; neatbilstoša ūdens resursu apsaimniekošana; piesārņošana; intensīvu, ekspansīvu, ūdensietilpīgu un piesārņojošu darbību veicināšana un agroķīmisko vielu, herbicīdu un pesticīdu pārmērīga lietošana.

Viens no aspektiem, kam tika pievērsta liela vērība, bija dažu vietējās pārvaldes iestāžu un valstu valdību bezdarbība, par kuru liecina tas, ka netiek izstrādāts tiesisks regulējums, lai ierobežotu destruktīvas darbības un veicinātu ilgtspējīgas ražošanas stratēģijas. Dažās valstīs ir spēkā noteikumi, bet korupcijas vai personisku politisko interešu dēļ iestādes tos neīsteno.

Tādēļ starptautiskā līmeņa vadītājiem jāizdara lielāks spiediens uz valstīm, lai tās ievērotu to parakstītos bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu ierobežošanas līgumus.

Cik optimistiski vai pesimistiski raugāties uz virzienu, kādā iet klimata un vides aizsardzība? Kas, Jūsuprāt, būtu jādara?

Ja mums nebūs vērienīgu mērķu, mēs negūsim lielus panākumus. Klimata pārmaiņas mūs ietekmē un to ietekme strauji palielinās, taču mēs nedrīkstam pārtraukt centienus pievērst lēmumu pieņēmēji uzmanību tiem būtiskajiem aspektiem, kuriem vajadzīga prioritāra rīcība, proti, ne tikai finansējums, bet arī koordinācija, sadarbība un mazāk egoisma un darbības tikai politiskās pārliecības vārdā.

Esmu optimiste. Ja turpināsim uzstāt, pacelt balsi un neatlaidīgi atbalstīt ilgtermiņa sociālos procesus, ja kaldināsim stratēģiskas alianses Ziemeļamerikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikā un visā pasaulē, mēs spēsim ietekmēt publiskās politikas pasākumus un nodrošināt, ka cilvēki, kuru rokās ir vara un kuri pieņem lēmumus, rīkojas apzinoties, ka steidzami jāierobežo klimata pārmaiņas un vienlaikus arī darbības, kas palielina klimata pārmaiņu kaitīgo un postošo ietekmi uz mūsu planētu: ugunsgrēki, viena kultūrauga audzēšana, insekticīdu un ķīmisko vielu neselektīva izmantošana, ūdens baseinu iznīcināšana, neselektīva zveja, ūdens avotu iznīcināšana, notekūdeņu attīrīšana utt.

Pesimisms vājinās mūsu balsis, galu galā spiežot mūs pārtraukt darbu un pūliņus. Cīņā par ilgtspējīgāku un veselīgāku planētu, neraugoties uz negatīvām norisēm, nedrīkstam zaudēt laiku un nav vietas pesimismam. Pašreizējām un nākamajām paaudzēm tas ir dzīvības vai nāves jautājums!

Rīkoties vajadzēja vakar. Taču šodien nekas mūs netraucē mainīt attieksmi un uzņemties saistības visu cilvēku labā.

Luz Haro Guanga ir Ekvadoras zemniece un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona lauku sieviešu tīkla (RedLAC) izpildsekretāre, kā arī Ekvadorā izveidotās RedLAC tehniskās struktūras FUNMUJERURAL-e vadītāja. RedLAC ir sociāla organizācija, ko veido vairāk nekā 200 lauku sieviešu organizāciju no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm. Organizācija tika izveidota 1990. gadā Argentīnā, lai veicinātu lauku sieviešu efektīvu pilsonisko un politisko līdzdalību. Pateicoties RedLAC ilgstošajiem centieniem, Amerikas valstu organizācija (OAS) laikposmu no 2024. līdz 2034. gadam pasludināja par Amerikas lauku apvidu sieviešu, pusaudžu un meiteņu tiesību desmitgadi.