Arvien vairāk eiropiešu ir nobažījušies par to, ka nespēj atrast pienācīgu mājokli, kuru viņi varētu atļauties. Risks ir nepiemērots mājoklis, finansiāls spiediens, mājokļu nedrošība un pat bezpajumtniecība. Mājokļu nepieejamība cenas ziņā var ietekmēt cilvēku veselību un labklājību, radīt nevienlīdzīgus dzīves apstākļus un iespējas un veicināt veselības aprūpes izmaksas, zemāku ražīgumu un kaitējumu videi.

Nesen notikušajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) konferencē Briselē izskanēja skaidrs brīdinājums: mājokļu krīze Eiropā saasinās, un tā rada vairākas blakusparādības.

Saskaņā ar nesen veiktu Eurofound pētījumu mājokļu krīze it īpaši skar jauniešus, neļaujot viņiem pārcelties no vecāku mājām. Vecums, kurā vismaz 50 % ES iedzīvotāju dzīvoja ārpus vecāku mājām, laikposmā no 2007. līdz 2019. gadam palielinājās no 26 līdz 28 gadiem. Laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam Spānijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Beļģijā, Grieķijā un Īrijā bija vislielākais tādu 25–34 gadus vecu cilvēku skaita pieaugums, kuri dzīvo kopā ar saviem vecākiem.

Gadu gaitā EESK ir centusies vērst uzmanību uz mājokļu problēmām visā Eiropas Savienībā. Komiteja 2020. gadā pieņēma Komitejas locekļu Raymond Hencks un András Edelényi sagatavoto atzinumu par tematu “Universāla piekļuve pienācīgam un ilgtspējīgam mājoklim par ilgtermiņā pieņemamu cenu” un aicināja izstrādāt Eiropas rīcības plānu mājokļu jomā.

Ar šīs konferences ieteikumiem EESK vēlas dot politisku impulsu debatēm un nodrošināt, ka ES mājokļu krīze tiek iekļauta jaunā Eiropas Parlamenta un Komisijas darba kārtībā 2024.–2029. gadam. Eiropas Savienībai ir jāapvieno resursi, lai cīnītos pret pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu. (mp)