Mūsu prioritāšu noteikšana

Cienījamie lasītāji!

Gandrīz pirms desmit mēnešiem Krievija iebruka Ukrainā, un joprojām raķetes katru dienu trāpa Ukrainas pilsētām. Nesenie notikumi, tostarp nāvējošais incidents ES teritorijā, mums atgādina par pastāvīgo drošības apdraudējumu un kara sekām. Tāpēc ir skaidrs, kādām turpmākajos mēnešos vajadzētu būt mūsu kopīgajām ES prioritātēm.

Pirmā prioritāte ir nepārtraukts atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem, kas nonākuši ekstrēmos apstākļos. Ūdensapgādes tīkla postījumi un elektroenerģijas padeves pārtraukumi liedz miljoniem Ukrainas iedzīvotāju piekļūt drošam ūdenim, elektroenerģijai un siltumenerģijai. ES sniegtais atbalsts un izrādītā solidaritāte nedrīkst apsīkt.

Otrkārt, ES drošība un demokrātiskās vērtības. Pēc Zviedrijas paziņojuma esmu pārliecināta, ka ES iedzīvotāju drošība un ES pamatvērtību aizsardzība ir divi nozīmīgi jautājumi, kas ietekmēs nākamās Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts īstenotās politikas virzību. Mēs nedrīkstam pieļaut mūsu drošības vai vērtību ietekmēšanu tāpēc, ka palīdzam Ukrainai. Eiropas vienotībai ir izšķiroša nozīme.

Pārējās prioritātes ir iegrožot nepieredzēto enerģētikas krīzi un paātrināt zaļo pārkārtošanos. Tā kā Eiropas ekonomikas perspektīvas kopumā ir drūmas un prognozes liecina, ka inflācija ES gada beigās sasniegs 9,3 %, mums skaidri jānosaka pareizās prioritātes, nevis jārīkojas kā līdz šim. Gan mūsu ekonomikai un sabiedrībai, gan arī mūsu demokrātijai ir ļoti svarīgi, lai tiktu nodrošināta atveseļošana un sniegts atbalsts uzņēmumiem un cilvēkiem, kas saskaras ar augsto inflāciju un augstajām enerģijas cenām.

Nedrīkstam arī aizmirst, ka jāturpina uzlabot ES konkurētspēju, kas nākotnē nodrošinās nodarbinātības iespējas. Tā kā ES uzņēmumiem ir grūti atrast pienācīgi kvalificētus darbiniekus, bet daudzi mūsu jaunieši nevar atrast darbu, ir pienācis laiks atrisināt prasmju neatbilstības problēmu. Runājot par spēju konkurēt pasaules tirgū, jāuzsver, ka mēs nevaram atļauties izšķērdēt ES cilvēkkapitālu.

Vēl viena globāla prioritāte ir klimata pārmaiņu ierobežošana. EESK atzinumos un rīkotajos pasākumiem ļoti aktīvi aizstāvējusi domu, ka Eiropas zaļajam kursam ir jākļūst arī par sociālu kursu. Diemžēl sociālās dimensijas nozīme joprojām nav pietiekami uzsvērta. Sociālajam dialogam vajadzētu būt neatņemamai sastāvdaļai politikas pasākumos, kas tiek īstenoti, lai sasniegtu 2050. gadam izvirzītos klimata politikas mērķus.

Atļaujiet man arī uzsvērt, cik svarīgi Eiropā ir stiprināt līdzdalības demokrātiju. Domājot par visām turpmākajām problēmām, esmu visnotaļ pārliecināta, ka gūsim panākumus tikai tad, ja vienmēr iesaistīsim Eiropas iedzīvotājus. Ir jāiedzīvina konferencē par Eiropas nākotni izskanējušās atziņas un ieteikumi. EESK ir gatava turpmāk darboties kā nozīmīgs Eiropas iedzīvotāju iesaistes forums.

Visbeidzot, tā kā 2022. gads – Eiropas Jaunatnes gads – tuvojas izskaņai, vēlreiz pateicos tūkstošgades paaudzei un Z paaudzei par ES vērtību aizstāvēšanu un pastāvīgajiem pūliņiem veidot labāku, iekļaujošu un ilgtspējīgu pasauli. Tas ir mūsu visu pienākums.

Christa Schweng
EESK priekšsēdētāja