EESK info

Dažas dienas pirms COP27 sanāksmes Šarm eš Šeihā EESK pieņēma rezolūciju “Kopīga eksistenciālu draudu novēršana: sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība vērienīgas klimatrīcības īstenošanai”. Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības vēstījums bija skaidrs: mums ir nepieciešams, lai ES iestādes un dalībvalstis turpinātu pildīt savu vadošo lomu un – neatkarīgi no tā, ko dara citi pasaules reģioni, – klimata jomā izvirzītu vērienīgākus mērķus.

Eirobarometra aptauja liecina, ka lielākā daļa eiropiešu — 70 % — ir satraukušies par klimata pārmaiņām, un gandrīz trīs ceturtdaļas uzskata, ka viņiem pašiem ir jādara vairāk, lai palīdzētu veikt zaļo pārkārtošanos. Gan ar savu rezolūciju, gan ar delegācijas starpniecību Šarm eš Šeihā 7 cilvēku sastāvā EESK aicināja visas iesaistītās ieinteresētās personas aktīvi reaģēt uz iedzīvotāju bažām un izvirzīt vērienīgākus mērķus klimata jomā saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pārstāvēja Komitejas locekļi Peter Schmidt, Isabel Caño Aguilar, Sandra Parthie, Josep Puxeu Rocamora, Neža Repanše un Lutz Ribbe, kas bija izstrādājuši minēto rezulūciju, kā arī jauniešu deleģēta klimata aktīviste Sophia Wiegand.

“Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem cilvēces izaicinājumiem šajā gadsimtā. Tās ietekmēs ne tikai mūsu bērnus, bet jau arī mūs pašus, dramatiski mainot mūsu dzīvesveidu,” teica EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos un klimata aktīvists Cillian Lohan. “Protams, mēs zinām, ka Eiropas Savienība dara vairāk nekā jebkurš cits reģions, kā to apliecina Eiropas zaļais kurss un pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Taču mums kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir jāizdara spiediens uz Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm, lai tās saglabātu savu vadošo lomu un pārliecinātu mūsu globālos partnerus sekot Eiropas piemēram.” (ks)

EESK un Komisija parakstījušas jaunu sadarbības protokolu, vēl vairāk nostiprina un paplašina gan abu organizāciju sadarbību politikas veidošanas un likumdošanas jomā, gan arī to kopīgos pūliņus, kuru mērķis ir informēšana par Eiropu. Protokols arī stiprina Komitejas stratēģisko misiju attiecībās ar ES iestādēm un tās lomu Eiropas integrācijas un līdzdalības demokrātijas vērtību veicināšanā.

Ar jauno protokolu, kas tika parakstīts 27. oktobrī, EESK tiek uzticēta svarīgāka loma gan Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanā, gan Eiropas pusgadā, kurš ir svarīgs ekonomikas un fiskālās politikas instruments.

“Protokolam raksturīga būtiska jauna iezīme, proti, apņemšanās katru gadu pēc Komisijas darba programmas pieņemšanas kopīgi noteikt piecus izpētes atzinumu tematus. Tas Komitejai ir ļoti svarīgs aspekts, kas mums paver iespēju strādāt tālredzīgāk,” teica EESK priekšsēdētāja Christa Schweng.  Pēc Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas vai ES Padomes pieprasījuma tiek izstrādāti izpētes atzinumi par pisoniskai sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Maroš Šefčovič sacīja: “Pārskatītais protokols nodrošinās, ka mūsu sadarbības veidi ir piemērotāki laikam, kādā dzīvojam, un problēmām, ar kurām saskaramies. Pārskatītais protokols vēlreiz izgaismo Komitejas svarīgo lomu mūsu politikas veidošanā, un abu iestāžu sinerģija veicinās netraucētu ES darbību.” (tk)

Atzinumā “Iniciatīva pret ļaunprātīgu tiesvedību, kas vērsta pret žurnālistiem un tiesību aizstāvjiem” EESK pauda atbalstu Komisijas priekšlikumam aizsargāt cilvēkus no stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). Tas ietver žurnālistus un tiesību aizstāvjus, kuri ir svarīgi dalībnieki debatēs par sarežģītiem jautājumiem.

Atzinumu EESK apstiprināja oktobra plenārsesijā un ierosināja paplašināt pasākumu sarakstu, lai palīdzētu ierobežot stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību. Atzinuma ziņotājs Tomasz Andrzej Wróblewski norādīja: “Ja nestiprināsim sistēmu, būs apdraudēta vārda brīvība.”

Līdzziņotājs Christian Moos teica: “Šis ir steidzams un neatliekams politisks jautājums. Mums ir jārīkojas, lai aizstāvētu žurnālistus un cilvēkus, kuri vēršas pret varas ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju.”

Dažas ietekmīgas personas, lobiju grupas, korporācijas un valsts struktūras izmanto stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, lai apklusinātu žurnālistus un citus dalībniekus, kuri dod pienesumu publiskās debatēs, piemēram, sabiedriskos aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus, nevalstiskās organizācijas, trauksmes cēlējus plašā nozīmē, aktīvus pilsoņus un arodbiedrības. Šādos tiesas procesos tiek izmantotas tiesu sistēmu nepilnības, lai ierosinātu nepamatotas krimināllietas vai civillietas, kas liedz, ierobežo vai soda attiecīgo personu vai grupu sabiedrisko līdzdalību.

EESK priekšlikumos ir ierosināts ieviest prejudiciālu nolēmumu, ar kuru tiktu noslēgta tāda tiesvedība, kas tiktu atzīta par neatbilstīgu, un dot iespēju apvienot procedūras pēc atbildētāja prasības. Varētu apsvērt arī citus pasākumus, tostarp laika ierobežojuma noteikšanu procedūrai vai paātrinājuma iespējas iekļaušanu. Vēl viens ierosinājums ir noteikt, ka stratēģiskajā tiesvedībā pret sabiedrības līdzdalību neviens nevar finansēt tiesvedību prasītāja vietā.

Arī valstu tiesību aktu pārskatīšana palīdzētu noteikt mehānismus, ar ko novērst stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, Gan pārrobežu, gan valstu lietās būtu jāizmanto vienota pieeja, un būtu jāpārskata valstu tiesību akti, lai atceltu kriminālatbildību par neslavas celšanu tajās dalībvalstīs, kur tā joprojām ir krimināli sodāma.

EESK aicina arī saīsināt ierosināto laiku līdz ierosinātās SLAPP direktīvas novērtēšanai no pieciem gadiem uz diviem gadiem.

Visbeidzot, izšķiroša nozīme ir izglītībai un apmācībai. Praktizējošiem juristiem un publisko debašu dalībniekiem jābūt apmācītiem tā, lai viņi varētu reaģēt uz stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību un labāk aizstāvēt vārda brīvību. (ll)

EESK ir apņēmības pilna un izlēmīga attiecībā uz ES energosistēmas dekarbonizāciju un aicina ES politikas veidotājus novērst gadu desmitiem ilgušās energoatkarības sekas.

Ar šādiem vārdiem EESK priekšsēdētāja Christa Schweng atklāja 2022. gada 26. oktobra plenārsesijas debates par ES enerģētikas pārkārtošanu un stratēģisko autonomiju. EESK viesis bija Florences Eiropas Universtātes institūta profesors Leonardo Meeus.

“Mums jāstrādā pie zaļās pārkārtošanās tādā tempā, kādam uzņēmumi un sabiedrība spēj tikt līdzi, un jāīsteno papildu pasākumi, kas ļaus saglabāt Eiropas globālo konkurētspēju un veicinās inovāciju,” sacīja C. Schweng. “Eiropas Savienībai piemīt potenciāls samazināt atkarību no enerģijas importa, attīstot vietējo atjaunīgo energoresursu jaudu, taču jānodrošina pienācīgi ieguldījumu stimuli.”

Profesors L. Meeus atsaucās uz Eiropas Komisijas ierosinātajām ES elektroenerģijas tirgus reformām un norādīja, ka pašreizējais elektroenerģijas tirgus, ko esam izveidojuši pēdējo 20 gadu laikā, var būt mūsu nākotnes daļa tikai tad, ja mēs to papildināsim un apvienosim ar jauniem patērētāju iesaistīšanas un tīklu modernizācijas instrumentiem.

Debates bija saistītas ar EESK atzinuma “Stratēģisks redzējums par enerģētikas pārkārtošanu Eiropas Savienības stratēģiskās autonomijas nodrošināšanai” pieņemšanu. Atzinumu izstrādājuši Thomas Kattnig, Lutz Ribbe un Tomasz Andrzej Wróblewski.

Atzinumā izklāstīts EESK skatījums uz enerģētikas pārkārtošanu un tās lomu virzībā uz ES stratēģisko autonomiju, un tas koncentrēts uz dekarbonizācijas paātrināšanu, atkarības samazināšanu no enerģijas importa, kopienu un uzņēmumu līdzatbildības palielināšanu un uz atbalstu neaizsargātajām mājsaimniecībām. (mp)

EESK savā oktobra plenārsesijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā “To ģimenes locekļu loma, kuri aprūpē cilvēkus ar invaliditāti un vecus cilvēkus” norādīja, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu to cilvēku dzīves apstākļus, kuri nodrošina ilgstošu aprūpi tuviniekiem ar invaliditāti vai ar hroniskām vai deģeneratīvām slimībām.

Atzinuma ziņotājs Pietro Vittorio Barbieri norādīja, ka visi pasākumi būtu kopīgi jāveic politikas veidotājiem, darba devējiem (ar sociālā dialoga starpniecību), ģimenes locekļu aprūpētājiem un viņu pārstāvības organizācijām:

“Pirmais solis ir atzīt viņu darba vērtību un dot viņiem iespēju paust savu viedokli par viņu sniegto palīdzību. Otrais solis ir nodrošināt mājokļu pakalpojumus un atbalstu, lai novērstu izolāciju, marginalizāciju un fizisku un garīgu pārslodzi. Protams, ja valstis var garantēt, ka tiks sniegti noteikti pakalpojumi, tas daļēji atslogos ģimenes locekļus.”

Šādi pasākumi ietver pienācīgu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ģimenes locekļu aprūpētājiem, tostarp profilaktisko veselības aprūpi, kā arī apmācību par to, kā rūpēties par savu veselību. Ir vajadzīgs arī atbalsts mājokļu jomā un pakalpojumi mājās (atbilstīgi veselības stāvokļa un aprūpes vajadzībām) un psiholoģiskais atbalsts aprūpētājam un ģimenei.

EESK arī aicina dalībvalstis apsvērt alternatīvus atalgojuma veidus, tostarp finansiālu atbalstu tiem ģimenes locekļu aprūpētājiem, kuriem draud nabadzība, ja viņi ir spiesti atteikties no algota darba vai samazināt savu darba laiku.
Darba devēji būtu arī jāmudina nodrošināt elastīgu darba režīmu un papildu pabalstus, kas pārsniedz valsts tiesību aktos noteikto minimumu tiem darbiniekiem, kuri pastāvīgi aprūpē savus radiniekus.

Covid-19 pandēmija, iespējams, ir pasliktinājusi daudzu ģimenes locekļu aprūpētāju situāciju, taču nav pieejama pietiekama aktuāla informācija par šīs problēmas mērogu, tādējādi kavējot tās risināšanu. (ll)

Atzīmējot Eiropas Parlamenta Dzimumu līdztiesības nedēļu, EESK pieņēma divus atzinumus, kuros sniegti ieteikumi par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un atbalstu ģimenes aprūpētājiem. Komiteja atbalstīja arī to, ka Parlaments ierosinājis rīkot virkni pasākumu, kas saistīti gan ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, gan arī intersekcionalitāti.

Atklājot debates, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng teica: “Pašreiz dzimumu nodarbinātības atšķirība rada Eiropas Savienībai ievērojamus ekonomiskus un sociālus zaudējumus. Mums ir jārada labvēlīgāka vide sievietēm, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, jālikvidē šķēršļi un stereotipi un jāatrod vairāk piemēru jaunām meitenēm un sievietēm.”

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Evelyn Regner uzsvēra, ka ir vajadzīga integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un saistoši pasākumi: “Pēdējos gados progress ir palēninājies. Taču, ja tiks ieviesti saistoši pasākumi, mēs varēsim vēl virzīties uz priekšu. Mums ir jāmainās, lai cīnītos pret aizspriedumiem, taču mums ir vajadzīgi arī saistoši pasākumi. Un mums ir jāstrādā kopā — Eiropas Parlamentam, EESK, sievietēm, vīriešiem, jaunākas un vecākas paaudzes pārstāvjiem.”

Ozlem Yildirim, kas sagatavojusi EESK atzinumu “Panākt lielāku vienlīdzību Eiropas Savienībā” aicināja “īstenot efektīvu diskriminācijas novēršanas politiku ES līmenī, to papildinot ar iedarbīgām preventīvām sankcijām”.

Līdzziņotājs Cristian Pîrvulescu paskaidroja, ka “atzinumā aicināts izstrādāt nākamās paaudzes pasākumus līdztiesības veicināšanai Eiropā, pamatojoties uz vienlīdzības principa atzīšanu un šā principa īstenošanas pienākumu”.

Komiteja ir pieņēmusi arī atzinumu “To ģimenes locekļu loma, kuri aprūpē cilvēkus ar invaliditāti un vecus cilvēkus”. Atzinuma ziņotājs Pietro Vittorio Barbieri paskaidroja, ka “Eiropas labklājību veido ģimenes aprūpētāji, kuri bieži vien nav iekļauti sistēmā. Lielākā daļa aprūpētāju ir sievietes, un viņas ir spiestas izvēlēties starp aprūpes sniegšanu un darba turpināšanu. Aprūpētāju un aprūpējamo interesēs mēs mudinām Eiropas un valstu iestādes izanalizēt šo parādību”. (gb)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pašiniciatīvas atzinumā uzsver, ka zaļa ES stratēģija, ar ko paplašināt augu izcelsmes proteīnu un augu eļļu ražošanu, sniedz daudzus ieguvumus. Turklāt EESK un ierosina šādas stratēģijas pamatnostādnes. Šie ieguvumi, piemēram, ir arī mazāka ES atkarība no importa un lauku apvidu attīstības veicināšana.

EESK oktobra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā norādīts, ka EESK praktiskie ieteikumi virzībai uz ierosināto stratēģiju atbilst ES mērķim panākt stratēģisku piegādes autonomiju.

Ziņotājs Lutz Ribbe plenārsesijā norādīja: “Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no barības importa, un 75 % augu, kam ir augsts proteīna saturs, tiek ievesti no ārvalstīm. Eiropas Savienībā ir būtiski veicināt proteīnaugu audzēšanu, un tas pozitīvi ietekmēs bioloģisko daudzveidību un vidi kopumā, kā arī palīdzēs lauksaimniekiem samazināt minerālmēslojuma izmantošanu.”

Eiropas Savienībā paplašinot augu izcelsmes proteīnu un augu eļļu ražošanu un palielinot pļavu nozīmi dzīvnieku barošanā, var rasties daudzi ieguvumi, piemēram, plašāka augseka, traktoru degvielas pašpietiekamība un plašāka augu cietvielu pieejamība pēc pārstrādes, jo tās ir izcils proteīna barības avots lauksaimniecības dzīvniekiem.

Kopumā ES stratēģijā būtu jāņem vērā lauku kopienu intereses un jāveicina ilgtspējīga lauku attīstība saskaņā ar ES ilgtermiņa redzējumu.

EESK iesaka Eiropas Komisijai rūpīgi izvērtēt Vācijas federālās valdības izveidoto Lauksaimniecības nākotnes komisiju un apsvērt, vai šāds formāts varētu būt piemērots arī Eiropas proteīna ražošanas stratēģijas attīstībai. (ks)

Jaunā EESK ziņojumā ierosināts, ka ES būtu jāizstrādā pilnvērtīgs daudzgadu stratēģiskais rīcības plāns, lai pilnībā atraisītu kultūras diplomātijas potenciālu.

Lai gan kultūra kā Eiropas Savienības ārpolitikas instruments ir bijusi darba kārtībā pēdējo 17 gadu laikā, tā nekad nav kļuvusi par īstu prioritāti. Laikā, kad mūsu kontinentā ir atgriezies karš, kultūrai tagad vairāk nekā jebkad agrāk jākļūst par ES ārpolitikas galveno stratēģisko instrumentu, uzsvērts EESK atzinumā.

“Kultūra varētu būt ne tikai Eiropas iekšējās virzības pamatvērtība, bet arī ES ārējā tēla sastāvdaļa,” sacīja atzinuma ziņotājs Luca Jahier.

Luca Jahier īpaši uzsvēra kultūras mantojuma nozīmi, jo tas ir politiski sensitīvs un ļoti sarežģīts temats, un tādējādi tas ir spēcīgs un papildinošs diplomātiskais komponents ES pieejā mieram, drošībai un ilgtspējīgai attīstībai.

Spēcīgam daudzgadu stratēģiskajam rīcības plānam kultūras diplomātijas jomā būtu jāietver kultūras mantojuma aizsardzība, atjaunošana un rekonstrukcija teritorijās, ko skārušas dabas katastrofas, krīzes un konflikti. Tam būtu jāiekļauj arī esošo iniciatīvu kartēšana, kuras rezultātā tiek veidota ES platforma starptautiskajām kultūras attiecībām un ES Ārējās darbības dienestā tiek radīta īpaša struktūra, kuras centrā ir “ES īpašais sūtnis kultūras attiecībām”.

EESK oktobra plenārsesijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā par kultūras diplomātijas lomu ir uzsvērta kultūras dimensijas nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, un tas pilnībā saskan ar Ilgtspējīgas attīstības programmas (2030) īstenošanu. (mt)
 

Oktobra plenārsesijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā EESK aicināja atzīt mobilitāti par individuālām tiesībām un sabiedrisku labumu, kam jābūt pieejamam ikvienam.

EESK atzinumā, ko kopīgi sagatavojušas Kristina Krupavičienė un Dovilė Juodkaitė, ir uzsvērts, ka ilgtspējīga mobilitāte var palīdzēt panākt, lai ES zaļā atveseļošana kļūst par realitāti: videi un lietotājiem draudzīgs sabiedriskais transports varētu būt reāls virzītājspēks ekonomikas atveseļošanā pēc Covid-19 pandēmijas.

“Pandēmija ir darbojusies kā katalizators, parādot, ka sabiedriskais transports ir būtisks pakalpojums sabiedrības interesēs, it īpaši tāpēc, ka tas nodrošina piekļuvi darbvietām un pakalpojumus stratēģiskās jomās strādājošiem un neaizsargātām grupām,” sacīja K. Krupavičienė.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgas stratēģijas mobilitātes un sabiedriskā transporta uzlabošanai, padarot to pievilcīgāku un pieejamāku iedzīvotājiem, it īpaši grupām ar zemiem ienākumiem.

Sabiedriskajam transportam var būt svarīga nozīme Eiropas atveseļošanā pēc pandēmijas: tas var palīdzēt risināt klimata problēmas un vienlaikus uzlabot dzīves kvalitāti, dodot cilvēkiem iespēju strādāt, piedalīties sociālajā dzīvē un piekļūt kultūrai. Tomēr, lai sasniegtu ilgtspējīgu mobilitāti, ir vajadzīga visu dalībnieku stingra politiska apņemšanās visos līmeņos.

“Mēs aicinām Eiropas Komisiju noteikt izmērāmus un vērienīgus mērķus, lai veicinātu pāreju no privāto automobiļu izmantošanas uz kolektīvo transportu un aktīvu mobilitāti, un mudinām Eiropas Savienību un dalībvalstis veicināt pāreju uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem, padarot tos kopumā pievilcīgākus,” teica D. Juodkaitė. (mp)

EESK mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt plānu, kas uzlabotu ES gatavību ārkārtas situācijām. Šajā plānā īpaši būtu jāpievēršas tam, lai palielinātu ES suverenitāti tādās jomās kā enerģijas ražošana, pārtikas un ūdens ražošana un izejvielu ieguve.

Tuvojoties ziemai un ņemot vērā iedzīvotāju bažas par enerģijas izmaksu pieaugumu, EESK aicina Eiropas Savienību uzlabot savu noturību, lai varētu pārvarēt turpmākās krīzes.

Nesenajā plenārsesijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā EESK uzsver, ka visās enerģētikas politikas jomās būtu jāintegrē pastāvīgi uzlabojumi, kuru mērķis ir nodrošināt energosistēmu noturību pret dabas, politiskiem vai jebkādiem citiem apdraudējumiem.

Īstenojot šos pasākumus, būtu jāaptver visa ražošanas ķēde, tostarp pētniecība un izstrāde, materiālu pārstrāde, projektēšana, ražošana, iekārtu uzstādīšana, darbības uzsākšana un uzturēšana ES vienotajā tirgū. Autonomija palīdzētu izskaust enerģētisko nabadzību un bezdarbu.

Atzinuma sagatavotājs Paul Rübig arī aicināja atbalstīt iedzīvotājus un patērētājus, kuri vēlas ieguldīt savā enerģijas ražošanā un energoefektivitātē: “Mums ir vajadzīgas informācijas kampaņas, nodokļu stimuli un subsīdijas, un mums ir jābūvē jauna transporta infrastruktūra gan visā iekšējā tirgū, gan arī ārpus Eiropas Savienības.”

Turklāt EESK aicina nodrošināt kritiski svarīgu materiālu, piemēram, vara, litija, kobalta un retzemju elementu, piegādi, izmantojot jaunas vienotā tirgus stratēģijas ieguves un pārstrādes jomā. Komiteja iesaka nodrošināt naftas, ogļu, gāzes, urāna, ūdens, pārtikas un dzīvnieku barības avotus un izstrādāt enerģijas, pārtikas, ūdens un sanitārijas iekārtu sadales plānus.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) iesaka stiprināt digitālās inovācijas centrus, lai palielinātu ES inovācijas spējas pārejā uz ilgtspējīgu nākotni. Digitālās inovācijas centri nodrošina vērtīgu infrastruktūru maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem citādi varētu būt grūti kļūt videi draudzīgākiem un digitālākiem.  

Pētniecības un izstrādes ieguldījumu ziņā (attiecībā pret IKP) ES joprojām atpaliek no ASV un Japānas (2,32 % 2020. gadā salīdzinājumā ar 3,08 % ASV un 3,2 % Japānā).

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un izstrādē līdz 3 % no IKP, un oktobra plenārsesijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā Komiteja ir sniegusi vairākus ieteikumus par to, kā virzībā uz šo mērķi vislabāk izmantot iespējas, ko sniedz digitālās inovācijas centri.

Ziņotājs Giuseppe Guerini teica: “Digitālā pārkārtošanās ietekmē ne tikai ekonomiku, bet arī visu Eiropas sabiedrību. Tā tieši ietekmē Eiropas zaļajā kursā noteikto klimata mērķu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu, taču, pirmām kārtām, tā daudzās jomās rada sociālu ietekmi.”

Norādot uz digitālās inovācijas centru nozīmi, līdzziņotājs Nicos Epistithiou piebilda: “Digitālās inovācijas centri darbojas kā vienots kontaktpunkts, kas MVU sniedz norādījumus par digitālo un zaļo pārkārtošanos. Arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, darba devēju apvienībām un publiskā sektora iestādēm ir jāsadarbojas šajos centros.”

Digitālās inovācijas centri sniedz iespējas dažādu veidu organizāciju reģionālai sadarbībai. Šie centri var darboties kā platformas tehnoloģisko risinājumu pārbaudei pirms ieguldījumiem, un tos var izmantot paraugprakses apmaiņai un digitālo prasmju veidošanai.

Eiropā digitālās inovācijas centru tīkls pašlaik tiek būtiski pārstrukturēts, taču EESK pauž bažas par to, ka trūkst skaidra redzējuma par centru turpmāko attīstību.

Divos nesen pieņemtos atzinumos EESK pauž aktualizētus viedokļus par Eiropas Komisijas 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, kurā izklāstītas ES ekonomikas un nodarbinātības politikas turpmākās prioritātes, kā arī par ieteikumiem eurozonas ekonomikas politikai 2022. gadā. EESK aicina īstenot līdzsvarotu pieeju, kas neapdraud ES sociālos un vides mērķus.

EESK uzsver: pieaugot enerģijas un pārtikas cenām, būtu jāizveido sociālās drošības tīkls visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām; inflācijai sasniedzot visu laiku augstāko līmeni, Eiropas Centrālajai bankai būtu jāanalizē savas monetārās politikas blakusietekme, piemēram, attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, savukārt saistībā ar valsts parāda pieaugumu ir nepieciešams progress Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas īstenošanā.

“Mēs aicinām īstenot līdzsvarotu politikas pieeju, kurai jāaizsargā taisnīgums un vides mērķi, it īpaši krīzes laikā,” norāda Judith Vorbach, ziņotāja atzinumam “Papildu apsvērumi par 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu”. “Šī pieeja ir pamats līdzšinējai, pašreizējai un turpmākajai ES labklājībai un konkurētspējai, kā arī lielākai konverģencei un noturībai.”

Juraj Sipko, ziņotājs atzinumam “Papildu apsvērumi par eurozonas ekonomikas politiku 2022. gadā”, piebilst: “Mums ir jāsadarbojas, lai risinātu problēmas, kuras rada visi iepriekš nepieredzētie sistēmiskie satricinājumi, ar ko pašlaik saskaras pasaule. Kavēšanās ar pasākumu pieņemšanu un īstenošanu var radīt tālejošas sekas ne tikai materiālo zaudējumu ziņā, bet arī cilvēku dzīvības ziņā.” (tk)

EESK 24. un 25. novembrī Zagrebā tika rīkots gadskārtējais seminārs pilsoniskās sabiedrības komunikācijas speciālistiem. Šogad tā tēma bija “Ģeopolitiska vētra pie Eiropas sliekšņa: pilsoniskās sabiedrības perspektīva”, un tas bija veltīts milzīgajām Eiropas problēmām, ko radījusi Krievijas agresija.

Sadarbībā ar Horvātijas Ekonomikas un sociālo lietu padomi (GSV) organizētajā seminārā tika uzsvērts, ka Eiropas Savienībai būtu ne tikai jāatbalsta Ukraina kara laikā, bet arī jādomā par Ukrainas atjaunošanu ilgtermiņā un par tās virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

Seminārā notika trīs paneļdiskusijas: par ES paplašināšanos, komunikāciju krīzes laikā un enerģētiku.

Zagrebā rīkotā semināra atklāšanā EESK priekšsēdētāja Christa Schweng teica: “Mēģināsim iedomāties Ukrainu pēc pāris gadiem. Zinu, ka ir grūti uz to raudzīties pozitīvi, jo pastāvīgi no Ukrainas pienāk ziņas par to, ka raķetes katru dienu trāpa Ukrainas pilsētās, nodarot kaitējumu ūdensapgādes tīklam un izraisot elektroenerģijas padeves pārtraukumus. Mūsu domas un darbi šodien ir jāvirza uz to, kādu vēlamies redzēt Ukrainas nākotni. Es ticu, ka tā būs atjaunota, pārtikusi valsts, kas respektē Eiropas vērtības un dod saviem pilsoņiem iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi savā dzimtenē.”  

“Kā Rietumvalstis varēja aloties par Vladimiru Putinu?” – tas bija jautājums, uz ko programmatiskā uzrunā centās atbildēt franču un krievu rakstniece un žurnāliste Galia Ackerman. Viņasprāt, Putins jau kopš valdīšanas sākuma esot slēpis savus patiesos nodomus.

Tikmēr daži Rietumos neesot spējuši saskatīt Putina mērķus un daži esot izlikušies tos neredzam. “VDK apmācītajam Vladimiram Putinam piemīt VDK mentalitāte un ētika. Piekrītu, ka VDK apmācīts cilvēks varētu būt pietiekami prasmīgs, lai varētu apkrāpt gandrīz visu pasauli,” sacīja G. Ackerman.

Atklāšanas pasākumā uzstājās arī Horvātijas nodarbinātības, pensiju sistēmu, ģimenes jautājumu un sociālās politikas ministrs Marin Piletić, Eiropas Parlamenta Biroja Horvātijā vadītāja Violeta Simeonova Staničić, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Horvātijā pārstāve Andrea Čović Vidović, kas atbild par sakariem ar medijiem, un Horvātijas Žurnālistu savienības vadītājs Hrvoje Zovko.

Trīs paneļdiskusijas atklāja EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Seamus Boland, EESK Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke un EESK Darba devēju grupas loceklis un EESK Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas (SOC) priekšsēdētājs Aurel Laurențiu Plosceanu.

Paneļdiskusijā, ar kuru seminārs tika atklāts un kuras tēma bija “Kara ēnā: Eiropas jaunais ģeopolitiskais konteksts un ietekme uz ES nākotni”, apsprieda gan Krievijas rīcības ietekmi uz Balkānu valstīm, gan atziņas, kas Ukrainai jāņem vērā saistībā ar ES paplašināšanos.

Viens no tematiem, ko apsprieda paneļdiskusijā “Komunikācija krīzes laikā”, bija Rietumvalstu grūtības cīnīties pret Putina Krievijas vēstījumiem. Šīs paneļdiskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ārpus Eiropas un Ziemeļamerikas Krievija gūst panākumus propagandas karā, un norādīja, ka vajadzīga arvien lielāka profesionāla “brīvprātīgo armija”, kas apkarotu dezinformācijas metodes Eiropā.

Paneļdiskusija “Enerģētikas revolūcija kara un klimata aizsardzības mērķu krustcelēs, zaļā kursa izaicinājumi” bija veltīta tādam jautājumam kā smagās un kara saasinātās problēmas enerģijas tirgū. Dalībnieki apsprieda zaļās pārkārtošanās grūtības, runāja par mācību, ko sniegusi atkarība no Krievijas (tagad arī no Ķīnas), un pārrunāja kodolenerģijas priekšrocības un trūkumus.

Semināru atbalstīja arī Eiropas Parlamenta Birojs un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Horvātijā. (ll)