Izpētes atzinumā par vienotā tirgus 30. gadadienu EESK ir atbalstījusi Komisijas ideju par ES fondu, kas apvienotu resursus, lai ieguldītu svarīgos zaļo tehnoloģiju projektos, nevis mīkstinātu konkurences noteikumus.

EESK jaunajā ziņojumā, kurā ir izvērtēti vienotā tirgus pastāvēšanas 30 gadi un aplūkota arī nākotne, uzsvērts, ka valsts atbalsta noteikumu mīkstināšana ar mērķi aizsargāt ES rūpniecības nozares no ASV konkurences pēc inflācijas samazināšanas akta pieņemšanas varētu radīt nevienlīdzību starp turīgākām dalībvalstīm, kā Vācija, kas var subsidēt savas rūpniecības nozares, un tādām dalībvalstīm, kam ir mazākas fiskālās iespējas un kas to nevar atļauties.

“Eiropas Suverenitātes fonds ir labākais veids, kā dot jaunu impulsu Eiropas rūpniecības politikai un ieguldījumiem videi draudzīgās tehnoloģijās,” norādīja ziņotājs Felipe Medina Martín no EESK Darba devēju grupas. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību pārskatīt un reformēt spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus.

“Jāanalizē valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji, to ietekme un lietderība,” teica ziņotājs. “Mēs zinām, ka dažas nozares ir varējušas izmantot valsts atbalstu, kā arī atkāpes un atbrīvojumus no valsts atbalsta, bet citas ne. Jāņem vērā arī nelīdzsvarotība starp dalībvalstīm, kā dēļ rodas konkurētspējas atšķirības Eiropas Savienībā.”

EESK ziņojumā uzsvērts, ka vienotais tirgus neapšaubāmi ir bijis viens no lielākajiem ES sasniegumiem politikas, ekonomikas un sociālajā jomā, bet tam arī turpmāk jābūt pastāvīgā attīstībā esošam projektam, kas turpina pielāgoties mainīgajai realitātei un stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.

Cita starpā atvērtai stratēģiskajai autonomijai jābūt pirmajā vietā: apgādei un tirdzniecībai, enerģētikai un kritiski svarīgām izejvielām vajadzētu būt galvenajām prioritātēm, un nolīgumi ar valstīm, kuras pārstāv tādus pašus principus un vērtības, ir viens no veidiem, kā šajā sakarā rīkoties.

Attiecībā uz iekšējo tirgu EESK norāda uz satraucošo faktu, ka lielākā daļa regulatīvā sloga joprojām tiek radīta dalībvalstu līmenī, jo valstu noteikumi dažkārt stājas spēkā pirms ES iniciatīvu ierosināšanas, tādējādi novēršot saskaņošanu un potenciāli radot izkropļojumus vienotajā tirgū. Lai to nepieļautu, EESK ierosina Eiropas Savienībai proaktīvāk un ātrāk nākt klajā ar tiesību aktiem.

No darba ņēmēju viedokļa raugoties, EESK vēlas, lai uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas veicināšanas pasākumi tiktu saskaņoti ar pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt darba kvalitāti un nodrošināt pilsoņu tiesības, patērētāju aizsardzību un taisnīgus apstākļus mazākiem uzņēmumiem.

“Pasaule mainās, un, ja vēlamies pārvarēt jaunās ģeopolitiskās problēmas, iespējams, radikāli jāmaina paradigma, kas izmantota vienotajam tirgum pēdējo 30 gadu laikā,” uzsvēra līdzziņotājs Angelo Pagliara no EESK Darba ņēmēju grupas. “Ja vēlamies garantēt patiesu konkurētspēju, mums jāapkaro jebkāds dempings – sociālais dempings, fiskālais dempings, jebkāda veida dempings. Jo dempings ir instruments, kas apdraud konkurenci.”

Pēc šī galvenā ziņojuma tiks izstrādāti atzinumi par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar vienoto tirgu. (dm)