Pievēršoties Eiropas Komisijas ziņojumam par tendencēm un problēmām, kas aplūkojamas martā, EESK uzsvēra, ka būtu varējusi palīdzēt daudz vairāk, ja būtu bijusi jau no paša sākuma iesaistīta prognozēšanas procesā.

Marta plenārsesijā pieņemtajā EESK atzinumā par 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu (SFR) uzsvērts, ka EESK var stiprināt ES analīzes un prognozēšanas spējas. Darbodamās kā pilsoniskās sabiedrības acis un ausis, Komiteja var vislabāk apzināt jaunās tendences. To apliecinot, EESK arī brīvprātīgi iesaistījās ar agrīnu ieguldījumu nākamajā 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā.

Ziņotājs Angelo Pagliara izklāstīja dažus atzinuma pamatā esošos apsvērumus: “Daudziem Komisijas ziņojumā minētajiem jautājumiem EESK jau ir pievērsusies iepriekšējos gados izstrādātajos atzinumos, un mums ir ļoti labas zināšanas un pieredze. Tāpēc nāciet pie mums, iesaistiet mūs vairāk, jo mēs varam jums reāli palīdzēt.”

2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ir aplūkots, kā vislabāk saskaņot ES mērķus klimata jomā un tās potenciāli pretrunīgos digitālos mērķus, un ir noteiktas desmit galvenās jomas, kurās ir vajadzīga rīcība, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un konsekvenci. Šajā sakarā EESK aicina izstrādāt stratēģiskās prognozēšanas programmu, kas būtu vērsta uz jaunu attīstības modeli, kurā apvienota ekonomiskā, vidiskā un sociālā ilgtspēja un kurā galvenā uzmanība pievērsta cilvēkiem.

Viens no galvenajiem trūkumiem, uz ko EESK norādīja saistībā ar 2022. gada ziņojumu, ir skaidra priekšstata trūkums par riskiem un scenārijiem gadījumā, ja ES nespētu sasniegt savus mērķus attiecībā uz izejvielu, retzemju metālu un ūdens resursu pieejamību.

Raugoties nākotnē attiecībā uz 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kuru Komisija plāno publicēt 2023. gada otrajā ceturksnī un kurā galvenā uzmanība būs pievērsta sociāli un ekonomiski ilgtspējīgai Eiropai, EESK īpaši ir izcēlusi šādas jomas:

  • ES agropārtikas sektora piegādes sistēmas un noturība;
  • veicināt spēcīgu, saliedētu un inovatīvu ES rūpniecības sistēmu, kas spēj radīt kvalitatīvas darbvietas;
  • nepieciešamība panākt stratēģisku enerģētisko autonomiju un atbalstīt uzņēmumus un darba ņēmējus, turpinot to, kas jau paveikts pandēmijas krīzes laikā. (dm)