Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 24. martā pieņēma rezolūciju “Karš Ukrainā un tā ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme”. Līdztekus tam norisinājās Eiropadomes samits, kura darba kārtības centrā bija kara jautājums.

Pēc debatēm, kurās piedalījās iekšlietu komisāre Ylva Johansson un vairāki vadošie Ukrainas un Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, plenārsesijas dalībnieki pieņēma rezolūciju.

Komitejas locekļi pauda solidaritāti ar Ukrainu un uzsvēra pilsoniskās sabiedrības lomu palīdzības sniegšanā Ukrainas iedzīvotājiem un bēgļiem.

Priekšsēdētāja Christa Schweng atklāja debates, uzsvērdama: “Šis iebrukums apdraud mūsu drošību un vērtības. Eiropas Savienībai ir visas tiesības stingri nostāties līdzās Ukrainai un dot vienotu un solidāru atbildi.”

Iekšlietu komisāre Ylva Johansson uzsvēra, ka EESK ir ļoti svarīga loma zināšanu izmantošanā vietējos apstākļos. Eiropa līdz šim ir uzņēmusi 3,5 miljonus Ukrainas bēgļu, kuru vidū ir 1,8 miljoni bērnu. Ir vērojama vēl nepieredzēti plaša un spēcīga pilsoniskās sabiedrības solidaritāte ar cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā: “Tāpēc mums visiem ir iemesls lepoties, ka esam Eiropieši,” piebilda Y. Johansson.

Visu triju EESK grupu priekšsēdētāji un rezolūcijas ziņotāji norādīja, ka kara seku dēļ Eiropai priekšā ir būtiski izaicinājumi.

EESK darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia skaidroja: “Rezolūcijā mēs esam atzinīgi novērtējuši līdz šim veiktos humanitāros pasākumus un mudinām dalībvalstis vēl vairāk palīdzēt Ukrainai.”

Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja: “Viens no maniem galvenajiem vēstījumiem ir tas, ka starptautiskajai sabiedrībai un Eiropai šajā situācijā ir jābūt vienotām.”

Grupas “Daudzveidība Eiropā” priekšsēdētājs Séamus Boland viņiem piebilda: “Krievijas iebrukums Ukrainā ir visvardarbīgākā nepamatotā agresija Eiropas kontinentā kopš 1939. gada, un mums ir jāiestājas pret to.”

Ukrainas un Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ar savu tiešo kara pieredzi ienesa debatēs spēcīgu emocionālu devu.
Kustības “Open Russia” dibinātājs Mihails Hodorkovskis, runādams par dezinformācijas traģiskajām sekām, teica: “Mēģināt apkarot dezinformāciju ir mūsu uzdevums pat ārpus Krievijas.”

Ukrainas Nacionālās trīspusējās sociālo un ekonomikas lietu padomes priekšsēdētājs Anatolijs Kinaks šo Krievijas rīcību raksturoja kā “noziegumu pret civilizāciju, nevis tikai militāru agresiju”.

Ukrainas Pilsoniskās sabiedrības platformas priekšsēdētājs Aleksandrs Šubins aicināja Eiropu turpināt atbalsta sniegšanu Ukrainai un tās virzībai uz iekļaušanos Eiropas saimē.

Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības palātas priekšsēdētājs Genādijs Čižikovs aicināja Eiropas darba devējus un uzņēmējdarbības organizācijas atbalstīt Ukrainas uzņēmumus.

Noslēgumā Ukrainas Nacionālās personu ar invaliditāti asamblejas pārstāve Jevgēnija Pavlova aicināja neaizmirst par ukraiņiem ar invaliditāti, kuriem ir nepieciešama īpaša uzmanība. (at)

Viss EESK deklarācijas teksts pieejams EESK tīmekļa vietnē.