Dažas dienas pirms mēs atzīmējam Starptautisko sieviešu dienu, un gaidot Sieviešu statusa komisijas 69. sesiju (UNCSW69), kas notiks Ņujorkā, šis ir īstais laiks pārdomāt un izvērtēt sasniegumus dzimumu līdztiesības jomā. Tas ir arī īstais laiks raudzīties nākotnē un turpināt virzību uz priekšu.
Dažas dienas pirms mēs atzīmējam Starptautisko sieviešu dienu, un gaidot Sieviešu statusa komisijas 69. sesiju (UNCSW69), kas notiks Ņujorkā, šis ir īstais laiks pārdomāt un izvērtēt sasniegumus dzimumu līdztiesības jomā. Tas ir arī īstais laiks raudzīties nākotnē un turpināt virzību uz priekšu.
Attiecībā uz tiesisko regulējumu mēs redzam uzlabojumus: vairāk sieviešu aktīvi darbojas darba tirgū, gūst labākus ienākumus, iegūst augstāku izglītības līmeni, palielina savu politisko pārstāvību un ieņem vairāk varas amatu. Tomēr progress dalībvalstīs ir bijis lēns un nevienmērīgs.
Taču, kamēr saglabāsies strukturālā nevienlīdzība, dzimumu stereotipi un pretreakcija pret sieviešu tiesībām, sievietes joprojām būs nepietiekami pārstāvētas publiskajā telpā, politikā un STEM izglītībā, viņas būs pakļautas vardarbībai tiešsaistē un bezsaistē un viņām nebūs piekļuves uzņēmējdarbības resursiem un kapitālam. Viņas arī būs vairāk pakļautas nabadzībai laika un naudas ziņā, un darba samaksas un pensiju atšķirību novēršanai būs vajadzīgi pārāk daudzi gadi.
Virzība uz priekšu ir saistīta ar apmācību, finansējumu un apņemšanos. Mums ir vajadzīgi resursi, lai uzlabotu sieviešu prasmes saistībā ar taisnīgu digitālo un zaļo pārkārtošanos, finansētu valstu rīcības plānus vardarbības pret sievietēm apkarošanai un nodrošinātu apmācību visiem darbiniekiem, kuri strādā ar vardarbībā izdzīvojušajām.
Mums ir jāfinansē uzņēmējdarbības projekti un jāveido cenas ziņā pieejami, piekļūstami un kvalitatīvi bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumi, lai neapmaksāto aprūpes pienākumu slogu noceltu no sieviešu pleciem. Turklāt mums ir vajadzīga stingra apņemšanās izveidot drošas telpas, iesaistot vairāk sieviešu vietējos, valstu un ES parlamentos un nodrošinot viņu aktīvu līdzdalību nevardarbīgas konfliktu risināšanas un miera veidošanas procesos, vienlaikus šajos centienos arī veicinot dzimumiekļaujošas pieejas.
Turklāt plaša Eiropas Programmas 2030. gadam stratēģija palīdzētu mums daudz ātrāk panākt, ka dzimumu līdztiesība kļūst par būtisku mūsu politikas daļu. Ilgtspējīgas attīstības mērķi būtu jāīsteno kā kopums, nevis katrs atsevišķi.
Eiropas Savienībā progress ir “labs”. Taču “labs” nenozīmē pietiekami labs vīriešiem, sievietēm un meitenēm Eiropas Savienībā, kuri cīnās par dzimumu efektīvu līdztiesību turpmākajos gados. Mūsu kā pilsoniskās sabiedrības uzdevums ir pastiprināt spiedienu uz politikas veidotājiem, lai lietas ātri virzītos uz priekšu.
Gatavojoties Starptautiskajai sieviešu dienai 8. martā un Sieviešu statusa komisijas 69. sesijai (UNCSW69), kas ir galvenā globālā struktūra sieviešu tiesību veicināšanai, EESK locekle Maria Nikolopoulou, ziņotāja atzinumam “EESK ieguldījums ES prioritātēs ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā”, raksta par ES progresu dzimumu līdztiesības jomā. Lai gan daudzi uzlabojumi ir pelnījuši atzinību, sievietēm joprojām nav ne tuvu tādas pašas tiesības kā vīriešiem. Daudzas nepilnības vēl ir jānovērš, un ir jāuzvar vēl daudzas citas cīņas.
Gatavojoties Starptautiskajai sieviešu dienai 8. martā un Sieviešu statusa komisijas 69. sesijai (UNCSW69), kas ir galvenā globālā struktūra sieviešu tiesību veicināšanai, EESK locekle Maria Nikolopoulou, ziņotāja atzinumam “EESK ieguldījums ES prioritātēs ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā”, raksta par ES progresu dzimumu līdztiesības jomā. Lai gan daudzi uzlabojumi ir pelnījuši atzinību, sievietēm joprojām nav ne tuvu tādas pašas tiesības kā vīriešiem. Daudzas nepilnības vēl ir jānovērš, un ir jāuzvar vēl daudzas citas cīņas.
Salīdzinājumā ar saviem globālajiem līdziniekiem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, eurozona saskaras ar neatliekamām problēmām: zems darba ražīgums, konkurētspējas vājināšanās un ekonomiskās dinamikas palēnināšanās. Lai apvērstu šo tendenci, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina steidzami izstrādāt koordinētu stratēģiju.
Salīdzinājumā ar saviem globālajiem līdziniekiem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, eurozona saskaras ar neatliekamām problēmām: zems darba ražīgums, konkurētspējas vājināšanās un ekonomiskās dinamikas palēnināšanās. Lai apvērstu šo tendenci, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina steidzami izstrādāt koordinētu stratēģiju.
Savā atzinumā “Eurozonas ekonomikas politika (2025)” EESK izklāsta plānu, kā veicināt izaugsmi, padziļinot iekšējo tirgu, samazinot regulatīvo birokrātiju un nodrošinot fiskālo ilgtspēju. Tajā pašā laikā rīcībpolitikām jābūt vērstām uz tādām transformatīvām tendencēm kā mākslīgais intelekts (MI) un sabiedrības novecošanas radītais spiediens.
Pēc ārējiem satricinājumiem, piemēram, Covid-19 pandēmijas un enerģētikas krīzes, eurozona saskaras ar ievērojamiem ekonomikas izaicinājumiem. Lai gan ir veikti stabilizācijas centieni, tādi jautājumi kā iekšējā nenoteiktība, demogrāfiskās pārmaiņas un pieaugošais fiskālais spiediens prasa drosmīgas reformas.
EESK ierosina trīspakāpju pieeju produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanai: iekšējā tirgus padziļināšana, rūpniecības politikas koordinēšana un birokrātijas mazināšana. Fiskālajai ilgtspējai ir izšķiroša nozīme, un tai ir vajadzīga līdzsvarota sistēma, spēcīgāka ES sadarbība un centieni izmantot neizmantotos ieņēmumus. Investīcijas joprojām ir vājš punkts, un ir vajadzīga paplašināts riska kapitāls un inovācijām labvēlīgas rīcībpolitikas.
Būtiska nozīme ir arī darba tirgus noturībai, kas prasa elastību, taisnīgu atalgojumu, sociālā nodrošinājuma reformas un MI virzītu prasmju pilnveidi. EESK uzsver, ka ir vajadzīga kopīga pārskatatbildība starp ES un tās dalībvalstīm, atbalstot labāku politikas koordināciju. Ar izlēmīgu rīcību un stratēģiskiem ieguldījumiem eurozona var veidot noturīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku nākotnei (tk).
Ziemai negribīgi dodot ceļu pavasarim, EESK gaida marta mēnesi, kad paredzēta virkne dinamisku pasākumu, kas izgaismos jauniešu un pilsoniskās sabiedrības viedokli.
Ziemai negribīgi dodot ceļu pavasarim, EESK gaida marta mēnesi, kad paredzēta virkne dinamisku pasākumu, kas izgaismos jauniešu un pilsoniskās sabiedrības viedokli.
Vispirms jāmin pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, kas notiks sešpadsmito reizi. Kā zināms, pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” 2025. gada 13.–14. martā pulcēs gandrīz 100 jauniešus no jaunatnes organizācijām, valstu jaunatnes padomēm un vidusskolām, kā arī 37 skolotājus no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes. Viņi dalīsies ar unikālu pieredzi, formulējot vienotu viedokli par tādas Eiropas veidošanu, kurā viņi vēlas dzīvot.
Viņu ieteikumus EESK varētu izmantot pēc dažām dienām rīkotajā otrajā Pilsoniskās sabiedrības nedēļā kā pamatu uz jaunatni vērstām debatēm, un ar tiem varētu iepazīstināt augsta līmeņa Eiropas iestāžu pārstāvjus.
Pēc daudzsološā sākuma 2024. gadā šā gada Pilsoniskās sabiedrības nedēļa notiks 17.–21. martā un būs veltīta tādam tematam kā “Kohēzijas un līdzdalības stiprināšana polarizētā sabiedrībā”. Sociālā nestabilitāte, ekonomikas lejupslīde un plaši izplatītā neapmierinātība, it īpaši to cilvēku vidū, kuri jūtas neuzklausīti un atstāti novārtā, vēl vairāk padziļina sabiedrības šķelšanos.
Lai apspriestu šīs steidzami risināmās problēmas, 2025. gada Pilsoniskās sabiedrības nedēļā tiksies plašs pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu loks no Eiropas un trešām valstīm, nodrošinot unikālu platformu, kas dod iespēju iesaistīties kritiskās debatēs, popularizēt labas prakses piemērus un sadarboties, lai izstrādātu risinājumus, kas veicina sociālo kohēziju un stiprina demokrātisko iesaisti.
Šogad darba kārtībā apvienotas trīs svarīgas iniciatīvas: Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tīkli (EESK Sadarbības grupas rīkotas paneļdiskusijas), kas spriedīs par to, kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības stratēģija varētu stiprināt kohēziju; Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) diena un loma polarizācijas mazināšanā; un Balvas pilsoniskajai sabiedrībai piešķiršanas ceremonija. Balva pilsoniskajai sabiedrībai, ar ko tiek novērtēta tās iniciatīvu izcilība, tiks pasniegta piecpadsmito reizi, un šogad balvas tēma ir “Cīņa pret kaitīgu Eiropas sabiedrības polarizāciju”. Balvas ieguvēji ir Beļģijas pilsoniskās sabiedrības organizācija “Daudzveidība”, Francijas pilsoniskās sabiedrības organizācija “Cerības nesēji” un Slovākijas pilsoniskās sabiedrības organizācija “Slovākijas Debašu apvienība”. Vietu sadalījums tiks paziņots ceremonijā!
Mūsu Pilsoniskās sabiedrības nedēļa ir savlaicīga platforma, kurā organizēta pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji aicināti paust viedokli par svarīgiem jautājumiem, sākot ar pieaugošajām klimata pārmaiņu problēmām, dzīves dārdzības pieaugumu un ienākumu atšķirību palielināšanos un beidzot ar 2024. gada vēlēšanu rezultātiem visā pasaulē. Tie visi ir radījuši auglīgu augsni plašai polarizācijai.
Aicinu Jūs piedalīties šajā jēgpilnajā viedokļu apmaiņā, iesaistoties mūsu debatēs un izmantojot iespēju sarunas pārvērst pārmaiņās. Mūsu viedokļi ir svarīgi, un tos sadzirdēs, ja vien būsim vienoti, proaktīvi un gatavi sniegt ieguldījumu saliedētākas un līdzdalīgākas Eiropas veidošanā. Reģistrācija ir sākusies! Nepalaidiet garām šo iespēju!
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 11. februārī jau ceturto reizi izsludināja uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz ES balvām bioloģiskās ražošanas jomā. To var izdarīt līdz 2025. gada 27. aprīlim.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 11. februārī jau ceturto reizi izsludināja uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz ES balvām bioloģiskās ražošanas jomā. To var izdarīt līdz 2025. gada 27. aprīlim.
Šīs balvas tiek pasniegtas izcilniekiem bioloģiskās vērtības ķēdē, atzinīgi novērtējot izcilu ieguldījumu tādās kategorijās kā labākais bioloģiskais lauksaimnieks, pilsēta, reģions, pārtikas pārstrādes MVU, mazumtirgotājs un restorāns / ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs. EESK pārrauga trīs kategorijas:
Labākais bioloģiskās pārtikas pārstrādes MVU
Labākais bioloģisko pārtikas produktu mazumtirgotājs
Labākais bioloģiskais restorāns / ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs
Uzvarētāji tiks paziņoti ES Bioproduktu dienā – 2025. gada 23. septembrī. Pieteikties var bioloģiskajā ražošanā iesaistītās ieinteresētās personas, tostarp lauksaimnieki, pārstrādātāji, mazumtirgotāji un publiskās iestādes.
Lai uzzinātu vairāk par atbilstību un pieteikumiem, apmeklējiet Eiropas Komisijas tīmekļa vietni. Jautājumus par EESK pārvaldītajām kategorijām var sūtīt uz e-pasta adresi EUorganicawardsEESC@eesc.europa.eu.
Šī iniciatīva atbalsta ES Bioloģiskās ražošanas attīstības rīcības plānu, veicinot bioloģisko ražošanu un patērētāju informētību. (ks)
EESK Darba ņēmēju grupa brīdina, ka ES centienos saglabāt konkurētspēju pasaules ekonomikā nevajadzētu ierobežot sociālās un darba ņēmēju tiesības. Izskanot aicinājumiem veicināt liberalizāciju, ES nedrīkst atkāpties no svarīgiem tiesību aktiem, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāra.
EESK Darba ņēmēju grupa brīdina, ka ES centienos saglabāt konkurētspēju pasaules ekonomikā nevajadzētu ierobežot sociālās un darba ņēmēju tiesības. Izskanot aicinājumiem veicināt liberalizāciju, ES nedrīkst atkāpties no svarīgiem tiesību aktiem, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāra.
Ņemot vērā M. Draghi un E. Letta ziņojumu ieteikumus, Komisija nākusi klajā ar paziņojumu par konkurētspējas kompasu, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu darbību, un šā mērķa sasniegšanu iecerēts papildināt ar paziņojumā ierosinātajām horizontālajām iniciatīvām. Šie pūliņi būs vēsti uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu.
Darba ņēmēju grupa pauž nopietnas bažas par to, ka šajā procesā var tikt ierobežotas sociālās un darba ņēmēju tiesības, jo ES, šķiet, ir nolēmusi par katru cenu neatpalikt no citām konkurētspējīgām ekonomikām.
Tāpēc Darba ņēmēju grupa ierosinājusi virkni pašiniciatīvas atzinumu, kuros konkurētspējas jautājums aplūkots no cilvēkkapitāla pievienotās vērtības viedokļa. Tāds ir izskanējušais priekšlikums atzinumam “Arodbiedrību loma produktivitātes uzlabošanā”. Atzinuma mērķis būs parādīt, ka Eiropas Savienībā produktivitātes virzītājspēks (kas ietekmē konkurētspēju) galvenokārt ir ieguldījumi cilvēkkapitālā (darba ņēmēji), kā arī tehnoloģijās un inovācijā.
Šajā saistībā uzsvērta arodbiedrību būtiskā nozīme, jo tās apvieno darba ņēmējus, izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas un kolektīvu rīcību, veidojot darba tirgus dinamiku, lai palīdzētu izpildīt solījumu nodrošināt ekonomikas konkurētspēju.
Tāpat gaidāmā Darba ņēmēju grupas pētījuma mērķis būs analizēt un izvērtēt to ES tiesību aktu pašreizējo stāvokli, kas saistīti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pētījums būs svarīgs sociālās politikas uzraudzības instruments, jo paredzams, ka Eiropa, meklējot taisnāko ceļu uz konkurētspēju, uzmanību galvenokārt veltīs ekonomikai.
Visbeidzot interešu grupas “Darba ņēmēji – par plašāku demokrātisko līdzdalību” aprīļa sanāksmē Darba ņēmēju grupa analizēs ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt uzņēmumu regulatīvo slogu (tas tiek uzskatīts par faktoru, kurš mazina Eiropas konkurētspēju), un to ietekmi uz ES tiesību aktiem, kas aizsargā darba ņēmējus un vidi, it īpaši saistībā ar pienācīgu rūpību ilgtspējas jomā un korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu.
No 17. līdz 20. martam otro reizi norisināsies EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļa (2025), kuras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta saliedētības un līdzdalības stiprināšanai polarizētā sabiedrībā. Reģistrējieties šeit!
No 17. līdz 20. martam otro reizi norisināsies EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļa (2025), kuras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta saliedētības un līdzdalības stiprināšanai polarizētā sabiedrībā. Reģistrējieties šeit!
Vēl var reģistrēties otrajai EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļai, kuras laikā Eiropas pilsoniskā sabiedrība, ES politikas veidotāji, eksperti, žurnālisti un citas ieinteresētās personas pulcēsies, lai apspriestu vienu no mūsdienu aktuālākajām problēmām, proti, kā cīnīties pret mūsu sabiedrības polarizāciju.
Polarizācija, ko veicina vienlaicīgas krīzes – sākot ar pandēmiju un klimata pārmaiņām līdz dzīves dārdzības pieaugumam un ienākumu atšķirību palielinājumam –, ir izplatījusies visā ES un ārpus tās, padziļinot sociālo šķelšanos, mazinot uzticēšanos demokrātiskām iestādēm un apdraudot kopienu vienotību.
Šajā kontekstā Pilsoniskās sabiedrības nedēļa 2025 ir drosmīgs aicinājums rīkoties, lai veicinātu sociālo saliedētību un stiprinātu demokrātisko līdzdalību. Pateicoties intensīvām debatēm un sadarbības semināriem, šis četru dienu forums nodrošinās unikālu iespēju visiem dalībniekiem iesaistīties svarīgās diskusijās, apmainīties ar paraugpraksi un kopīgi izstrādāt praktiskus risinājumus.
Kas gaidāms?
Pilsoniskās sabiedrības nedēļā (2025) notiks EESK Sadarbības grupas vadītas paneļdiskusijas, kā arī Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) diena un EESK balvas pilsoniskajai sabiedrībai pasniegšanas ceremonija.
Nedēļu sāks pārdomas raisoša programmatiskā runa, ar ko uzstāsies zinātniece, rakstniece un politiskā komentētāja Albena Azmanova, kura ieskicēs kontekstu, veidojot pamatu turpmākajām debatēm.
Pēc tam augsta līmeņa paneļdiskusijā mēs apspriedīsim tematu “Vēl aizvien vienoti dažādībā?”. Paneļdiskusijas dalībnieku vidū būs Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks Younous Omarjee; pilsoniskās sabiedrības ministre Adriana Porowska, kas pārstāvēs Polijas prezidentūru; EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke; EESK Sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi; Eiropas Kustības ģenerālsekretārs Petros Fassoulas; Moldovas Jaunatnes padomes pārstāve Mădălina-Mihaela Antoci.
Pilsoniskās sabiedrības nedēļas laikā mēs pētīsim, kā pilsoniskā izglītība var palīdzēt pārvarēt sašķeltību, kā Eiropa var uzņemties vadošo lomu inovācijā, neapdraudot savas vērtības, un kā padarīt mājokļus cenas ziņā pieejamākus un ilgtspējīgākus, vienlaikus novēršot enerģētisko nabadzību un atbalstot vairāku paaudžu kopdzīvi. Mēs izskatīsim arī veidus, kā stiprināt pilsonisko sabiedrību, izmantojot publisko un filantropisko atbalstu, kā nodrošināt, ka ES politika atspoguļo vietējās vajadzības zaļās un zilās pārkārtošanās procesā, un kā efektīvāk atzīt un aizsargāt pilsonisko sabiedrību un sadarboties ar to visā Eiropā.
Īpaša sesija, ko rīkos kopā ar Eiropas Parlamentu, būs veltīta daudzgadu finanšu shēmai (DFS) un tās ietekmei uz pilsonisko sabiedrību.
EPI diena 2025
EPI dienā, 18. martā, uzmanības centrā būs spēcīgais līdzdalības demokrātijas instruments, proti, Eiropas pilsoņu iniciatīva(EPI). Ar Lisabonas līgumu ieviestā iniciatīva dod iespēju pilsoņiem aicināt Eiropas Komisiju ierosināt jaunus ES tiesību aktus par konkrētu jautājumu. Lai Komisija to apsvērtu, organizatoriem ir jāsavāc 1 miljons parakstu savas iniciatīvas atbalstam.
Augsta līmeņa diskusijās un interaktīvos darbsemināros dalībnieki analizēs svarīgus tematus, piemēram, EPI lomu polarizācijas novēršanā un veidus, kā panākt spēcīgāku atbalstu visās dalībvalstīs. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas var aktīvi piedalīties EPI procesā, lai pilsoņu viedoklis tiktu sadzirdēts Eiropas politikas veidošanā.
Dalībniekiem būs arī unikāla iespēja nepastarpināti sazināties ar bijušajiem, pašreizējiem un nākamajiem EPI organizatoriem, lai apmainītos ar paraugpraksi un pieredzi, kas gūta viņu pašu kampaņās.
Turklāt pasākumā tiks uzsvērts, ka ietekmes stratēģijas ir nozīmīgas, lai uzlabotu EPI un pilsoņu paneļdiskusiju efektivitāti, un galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai sekmētu ES iestāžu normatīvos pēcpasākumus.
2025. gada balva pilsoniskajai sabiedrībai
Pilsoniskās sabiedrības nedēļas (2025) pēdējā dienā tiks pasniegta arī EESK 15. balva pilsoniskajai sabiedrībai.
Balvas mērķis ir norādīt uz ļoti vērtīgo pilsoniskās sabiedrības devumu Eiropas identitātes un pilsoniskuma veidošanā un kopējo Eiropas integrāciju stiprinošo vērtību popularizēšanā. To katru gadu piešķir privātpersonām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par to inovatīvajiem un radošajiem bezpeļņas projektiem par dažādiem tematiem, kas skar ES.
Šogad balvu piešķirs trim projektiem, kuru mērķis ir cīnīties pret nevēlamo ES sabiedrības polarizāciju.
Nedēļu noslēgs dinamiska sesija, kurā piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks (vēl jāapstiprina); Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietniece Katarina Barley; EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke; Serbijas fonda “Demokrātijas centrs” ģenerālsekretāre Nataša Vučković.
Piedalieties sarunā!
Pilsoniskās sabiedrības nedēļa (2025) – saturīgas debates četru dienu garumā, iedvesmojoši augsta līmeņa referenti un lieliskas kontaktu veidošanas iespējas – solās būt pasākums, ko nedrīkstat palaist garām. Piesakieties jau šodien un pievienojieties, lai mūsu sarunas pavērtu ceļu pārmaiņām. Jūsu balss ir svarīga saliedētākas un vairāk uz līdzdalību orientētas Eiropas veidošanā!
Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
No 2010. gada līdz 2022. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā ir pieaugušas par 47 %. Tajā pašā laikposmā īres maksa ir palielinājusies par 18 %. Saskaņā ar Eurostat datiem 2023. gadā vairāk nekā 10 % mājsaimniecību pilsētās un 7 % mājsaimniecību lauku apvidos par mājokli tērēja vairāk nekā 40 % no saviem izmantojamajiem ienākumiem. Lai labāk izprastu, kā mēs varam panākt, ka mājokļi kļūst cenas ziņā pieejamāki un ilgtspējīgāki visiem eiropiešiem, EESK pasūtīja pētījumu, kurā aplūkoti attiecīgi politiskie risinājumi. Šajā intervijā pētījuma līdzautores, proti, ekonomiste Agnieszka Maj, kā arī Sociālo un ekonomisko pētījumu centra (CASE) Vides, enerģētikas un klimata pārmaiņu direktore Karolina Zubel, apspriež tā galvenos konstatējumus.
Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
No 2010. gada līdz 2022. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā ir pieaugušas par 47 %. Tajā pašā laikposmā īres maksa ir palielinājusies par 18 %. Saskaņā ar Eurostat datiem 2023. gadā vairāk nekā 10 % mājsaimniecību pilsētās un 7 % mājsaimniecību lauku apvidos par mājokli tērēja vairāk nekā 40 % no saviem izmantojamajiem ienākumiem. Lai labāk izprastu, kā mēs varam panākt, ka mājokļi kļūst cenas ziņā pieejamāki un ilgtspējīgāki visiem eiropiešiem, EESK pasūtīja pētījumu, kurā aplūkoti attiecīgi politiskie risinājumi. Šajā intervijā pētījuma līdzautores, proti, ekonomiste Agnieszka Maj, kā arī Sociālo un ekonomisko pētījumu centra (CASE) Vides, enerģētikas un klimata pārmaiņu direktore Karolina Zubel, apspriež tā galvenos konstatējumus.
Par ko ir šis EESK pētījums, un kāpēc tas ir svarīgs?
Šajā pētījumā par cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā analizēta nepieciešamība pēc cenas ziņā pieejamiem un ilgtspējīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā un uzsvērta digitalizācijas (mākslīgā intelekta, digitālo būvatļauju, attiecīgo datubāzu) un sociālās ekonomikas struktūru nozīme. Pateicoties gadījumu izpētei, tajā ir norādīts uz novatoriskām iniciatīvām, kas uzlabo mājokļu pieejamību cenas ziņā, to piekļūstamību un ilgtspēju. Pētījumā sniegti ieteikumi, kas īstenojami līdz 2030. un 2050. gadam atbilstīgi ES mērķiem attiecībā uz klimatnoturību, sociālo taisnīgumu un ekonomikas izaugsmi. Tas sniedz stratēģisku pārskatu par to, kā mājokļu politiku pielāgot mainīgajām problēmām, vienlaikus veicinot kopienas labbūtību.
Kādi ir svarīgākie pētījuma konstatējumi?
Digitalizācija sniedz nozīmīgas iespējas uzlabot mājokļu plānošanas, būvniecības un apsaimniekošanas efektivitāti, iespējams, samazinot izmaksas un uzlabojot ilgtspēju. Tomēr tās pašreizējā ietekme uz izmaksu ietaupījumiem ir ierobežota. Galvenie šķēršļi, kas kavē progresu digitālajā jomā, ir tradicionālie ieinteresēto personu uzskati, priekšstats par investīciju zemu atdevi, augstas īstenošanas izmaksas, kā arī stimulu, apmācības un noteikumu trūkums. Lai pilnībā atraisītu digitalizācijas potenciālu, ir būtiski veikt turpmākas investīcijas digitālajā infrastruktūrā, piemēram, nodrošinot digitālo platformu sadarbspēju.
Sociālās ekonomikas struktūru (ierobežotas peļņas mājokļu apvienību, sabiedriskā labuma organizāciju, kooperatīvu) iesaistīšana ir daudzsološs politikas jaunievedums pašreizējo mājokļu problēmu risināšanai. Minētās struktūras piedāvā rentablus, labi izstrādātus mājokļu risinājumus, kas veicina kopienu saliedētību un sekmē dzīvojamā fonda stabilitāti ilgtermiņā. Piemēram, Vīnē bezpeļņas un ierobežotas peļņas mājokļiem, kas veido 30 % no pilsētas kopējā dzīvojamā fonda, ir izšķiroša nozīme mājokļu tirgus stabilizēšanā, jo tie rada cenu pazemināšanas efektu. Tas palīdz saglabāt īres maksu pieņemamā līmenī un novērš tirgus izkropļojumus.
Kādi ir jūsu galvenie, no konstatējumiem izrietošie ieteikumi rīcībai un turpmākai izpētei?
Vidējā termiņā ES mājokļu politikā par prioritāti būtu jānosaka “Jauns Eiropas kurss cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu sociālo mājokļu jomā” un “Mājokļu direktīva”, lai visās dalībvalstīs īstenotu vienotu pieeju. Valstīm būtu jāveicina novatoriski modeļi, piemēram, kooperatīvi un ierobežotas peļņas mājokļi, jāsniedz elastīgs finansiālais atbalsts mājokļu projektiem un jāizmanto digitālie rīki mājokļu risinājumu uzlabošanai.
Ilgtermiņā mājokļu politikā būtu jāizmanto stratēģiska un ilgtspējīga pieeja, kurā uzsvērti vietējie risinājumi un pastāvīga uzraudzība. Digitalizācija ir jāstandartizē ar tiesību aktiem, izmantojot aprites ekonomikas praksi, piemēram, banku aizdevumus, kas saistīti ar būvniecības apritīgumu, īres stimulus, kuru pamatā ir energoefektivitāte, un vietējās finansēšanas iniciatīvas. Turklāt “sociālo mājokļu” jēdziens būtu jāpaplašina, iekļaujot arī ģimenes ar vidējiem ienākumiem, līdzīgi Vīnes “sociālo mājokļu” modelim, kas veicina sociālo daudzveidību un novērš ģentrifikāciju. Ir arī būtiski koncentrēties gan uz jaunceltnēm un renovāciju, gan uz neizmantotu ēku pārprofilēšanu, lai patiešām apmierinātu mājokļu vajadzības.
Turpmākajos pētījumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš iekļaujošām pieejām pilsētplānošanas, būvniecības un mājokļu nodrošināšanas jomā, lai visiem iedzīvotājiem uzlabotu pieejamību. Tajā būtu arī jāizpēta jauno tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un automatizācijas, ietekme uz izmaksu ietaupījumiem un mājokļu attīstības un apsaimniekošanas efektivitāti. Turklāt pētījumā būtu jāapzina novatoriski mājokļu modeļi visās ES dalībvalstīs, noskaidrojot stratēģijas, kas var uzlabot gan pieejamību cenas ziņā, gan ilgtspēju.
Pētījumupasūtīja EESK pēc Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas pieprasījuma.
Elektroenerģijas tirgus ir jāreformē tā, lai tas ne tikai sasniegtu 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītājus. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja norāda, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt piegādes drošību, stabilas un pieņemamas cenas un tiesības uz enerģiju, lai aizsargātu neaizsargātas grupas.
Elektroenerģijas tirgus ir jāreformē tā, lai tas ne tikai sasniegtu 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītājus. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja norāda, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt piegādes drošību, stabilas un pieņemamas cenas un tiesības uz enerģiju, lai aizsargātu neaizsargātas grupas.
Janvārī pieņemtajā atzinumā “Elektroapgāde un elektroenerģijas cenas nākotnē Eiropas Savienībā”, ko izstrādāja Jan Dirx un Thomas Kattnig, EESK atbalsta valdības izstrādāta regulējuma modeli, kur tas nepieciešams, un privāto uzņēmējdarbību, kur tas iespējams, un iesaka izveidot e-mehānismu.
E-mehānisms varētu būt valdības izveidots uzņēmums, kas elektroenerģijas tirgū pilda tirgus veidotāja lomu un kas dod iespēju panākt klimatneitralitāti, piegādes drošību un stabilas un pieņemamas cenas.
Komiteja uzskata, ka vajadzīgās izmaiņas elektroenerģijas tirgū jāveic trīs posmos:
1. posms – no šā brīža līdz 2030. gadam
Tiks attīstīts e-mehānisma portfelis, veidojot enerģijas ražošanas avotu (kas nerada CO2) struktūru. Šajā periodā elektroenerģijas tirdzniecība notiks, pamatojoties uz nākamās dienas tirdzniecības principu, bet e-mehānisma ietekme uz tirgu pieaugs.
2. posms – no 2030. līdz 2040. gadam
E-mehānisms sasniegs savu tirgus veidotāja pozīciju un, izmantojot piegādes līgumus, kontrolēs attiecīgu daļu tirgus piedāvājuma. Nākamās dienas tirdzniecība šajā periodā attiecīgi pielāgosies.
3. posms – no 2040. līdz 2050. gadam
E-mehānisms optimizēs elektroenerģijas piegādes pusi, lai no 2050. gada ilgtermiņā garantētu ilgtspējīgu tādas elektroenerģijas piegādi, kas neradītu siltumnīcefekta gāzu emisijas, un nodrošinātu stabilas un paredzamas cenas. (mp)
Eiropas virzība uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) ir ievērojami palēninājusies, un tas raisa bažas par 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu. ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) publicētajā 2025. gada ziņojumā par Eiropas ilgtspējīgu attīstību norādīts, ka laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam progress virzībā uz IAM sasniegšanu bija uz pusi lēnāks nekā iepriekšējā periodā novērotais.
Eiropas virzība uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) ir ievērojami palēninājusies, un tas raisa bažas par 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu. ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) publicētajā 2025. gada ziņojumā par Eiropas ilgtspējīgu attīstību norādīts, ka laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam progress virzībā uz IAM sasniegšanu bija uz pusi lēnāks nekā iepriekšējā periodā novērotais.
Laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam progress paātrinājās par 1,9 punktiem, bet turpmākajos gados tas palēninājās līdz tikai 0,8 punktiem. Palēnināšanās saistīta ar pieaugošajām ekoloģiskajām, sociālajām un ģeopolitiskajām problēmām. 2. IAM (Bada izskaušana) joprojām rada nopietnas bažas, jo pārtikas nodrošinājuma un ilgtspējas problēmas joprojām pastāv visā Eiropā.
Īpašā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pētījumā uzsvērta nepieciešamība mainīt uzturu, lai atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecību un sabiedrības veselību.
Tagad Eiropas Savienībai ir jauna vadība, un eksperti aicina īstenot efektīvāku politiku un veikt investīcijas, lai paātrinātu progresu virzībā uz IAM sasniegšanu. Būtiska loma ir globālajai sadarbībai un finansējumam, un paredzams, ka ceturtajā Starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu, kas 2025. gada jūnijā notiks Spānijā, uzmanība tiks pievērsta ilgtspējai vajadzīgā finansiālā atbalsta palielināšanai.
Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) priekšsēdētāja vietnieks un ziņojuma galvenais autors Guillaume Lafortune brīdina, ka pieaugošā ģeopolitiskā spriedze sarežģī centienus ilgtspējas jomā, taču viņš nezaudē optimismu.
“Pasaule kļūst arvien bīstamāka, nestabilāka un nenoteiktāka,” viņš teica. “Vienlaikus cilvēki, it īpaši jaunieši, vēlas ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā pasaules ekonomikas apmēru un pieejamās tehnoloģijas, pasaule varētu pilnībā panākt ilgtspējīgu attīstību.”
“Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas ir būtisks virzītājspēks virzībā uz IAM sasniegšanu. Lai paātrinātu rīcību, mums vajadzīgi vērienīgāki mehānismi, kas aizsargātu lauksaimnieku, mazo pārtikas ražotāju un citu ieinteresēto personu iztikas līdzekļus visā pārtikas piegādes ķēdē. Taču mums arī jānovērš nevienlīdzīgs sadalījums un jānodrošina taisnīga pārkārtošanās,” sacīja EESK Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides (NAT) specializētās nodaļas priekšsēdētājs Peter Schmidt, kurš vienlaikus aicināja vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību.
Tā kā atlikuši tikai pieci gadi, Eiropas Savienībai jāizšķiras: rīkoties izlēmīgi vai riskēt ar to, ka tā nespēs izpildīt savas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu un taisnīgu nākotni. (ks)
