Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

EESK Darba ņēmēju grupa brīdina, ka ES centienos saglabāt konkurētspēju pasaules ekonomikā nevajadzētu ierobežot sociālās un darba ņēmēju tiesības. Izskanot aicinājumiem veicināt liberalizāciju, ES nedrīkst atkāpties no svarīgiem tiesību aktiem, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāra.

Ņemot vērā M. Draghi un E. Letta ziņojumu ieteikumus, Komisija nākusi klajā ar paziņojumu par konkurētspējas kompasu, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu darbību, un šā mērķa sasniegšanu iecerēts papildināt ar paziņojumā ierosinātajām horizontālajām iniciatīvām. Šie pūliņi būs vēsti uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu.

Darba ņēmēju grupa pauž nopietnas bažas par to, ka šajā procesā var tikt ierobežotas sociālās un darba ņēmēju tiesības, jo ES, šķiet, ir nolēmusi par katru cenu neatpalikt no citām konkurētspējīgām ekonomikām.

Tāpēc Darba ņēmēju grupa ierosinājusi virkni pašiniciatīvas atzinumu, kuros konkurētspējas jautājums aplūkots no cilvēkkapitāla pievienotās vērtības viedokļa.  Tāds ir izskanējušais priekšlikums atzinumam “Arodbiedrību loma produktivitātes uzlabošanā”. Atzinuma mērķis būs parādīt, ka Eiropas Savienībā produktivitātes virzītājspēks (kas ietekmē konkurētspēju) galvenokārt ir ieguldījumi cilvēkkapitālā (darba ņēmēji), kā arī tehnoloģijās un inovācijā.

Šajā saistībā uzsvērta arodbiedrību būtiskā nozīme, jo tās apvieno darba ņēmējus, izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas un kolektīvu rīcību, veidojot darba tirgus dinamiku, lai palīdzētu izpildīt solījumu nodrošināt ekonomikas konkurētspēju.

Tāpat gaidāmā Darba ņēmēju grupas pētījuma mērķis būs analizēt un izvērtēt to ES tiesību aktu pašreizējo stāvokli, kas saistīti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pētījums būs svarīgs sociālās politikas uzraudzības instruments, jo paredzams, ka Eiropa, meklējot taisnāko ceļu uz konkurētspēju, uzmanību galvenokārt veltīs ekonomikai.   

Visbeidzot interešu grupas “Darba ņēmēji – par plašāku demokrātisko līdzdalību” aprīļa sanāksmē Darba ņēmēju grupa analizēs ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt uzņēmumu regulatīvo slogu (tas tiek uzskatīts par faktoru, kurš mazina Eiropas konkurētspēju), un to ietekmi uz ES tiesību aktiem, kas aizsargā darba ņēmējus un vidi, it īpaši saistībā ar pienācīgu rūpību ilgtspējas jomā un korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu.