EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) delegāts Michal Pintér

Nesen ierosinātajā tīras rūpniecības kursā atzīta energoietilpīgo nozaru stratēģiskā nozīme ES ekonomikā un pareizi minētas to lielākās problēmas. Tīras rūpniecības kursā iekļautas tādas ievērības cienīgas ieceres kā zaļie vadošie tirgi, atbalsts aprites ekonomikai un dekarbonizācijas finansējums, taču pasākumiem trūkst nepieciešamās steidzamības un drosmes, kas varētu apturēt Eiropas energoietilpīgo nozaru lejupslīdi.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nesen pieņemtajā atzinumā “Energoietilpīgo ES rūpniecības nozaru nākotne augsto enerģijas cenu un pārkārtošanās izmaksu kontekstā” atzina, ka ES un trešo valstu energoietilpīgo rūpniecības nozaru konkurētspēja ievērojami atšķiras. Komisija pareizi norādījusi, ka galvenais vaininieks ir enerģijas cenas. Tomēr tīras rūpniecības kursā un rīcības plānā attiecībā uz cenas ziņā pieejamu enerģiju nav ierosināta elektroenerģijas tirgus struktūras reforma. Robežcenu sistēma darbojās, kamēr ES guva labumu no salīdzinoši lētas un stabilas gāzes piegādes pa cauruļvadiem no Krievijas. Diemžēl situācija ir mainījusies, jo tagad esam atkarīgi no dārgām un nepastāvīgām sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm un, visticamāk, būsim atkarīgi vēl daudzus gadus. Neraugoties uz to, ka ES energoresursu struktūrā arvien pieaug zemo izmaksu un no fosilajiem kurināmajiem brīvas elektroenerģijas īpatsvars, fosilā kurināmā cenas joprojām nosaka toni elektroenerģijas cenu veidošanās procesā.

Politikas veidotāju centieni palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu ir apsveicami, taču pašreizējās tirgus uzbūves dēļ tie nemazina elektroenerģijas rēķinus. Vajadzīgi tūlītēji pasākumi, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmaksu priekšrocības nodotu rūpniecības nozarēm un novērtētu visas cenu samazināšanas iespējas, tostarp elektroenerģijas cenu atsaistīšanu.

Tīras rūpniecības kursā arī atzītas nepilnības oglekļa ievedkorekcijas mehānismā (eksporta risinājumu trūkums, resursu pārnešana un noteikumu apiešana) un tirdzniecības aizsardzības instrumentos. Tomēr minētajā kursā diemžēl maz runāts par to, kā tiks aizsargāts ES tirgus, un Eiropas energoietilpīgās nozares nav pārliecinātas par savu likteni pasaules tirdzniecības kara apstākļos.

EESK mudina ES iestādes īstenot izlēmīgus pasākumus, kas paredzēti nozaru rīcības plānos, lai novērstu turpmāku deindustrializāciju un saglabātu ES spēju veikt rūpniecības pārkārtošanos.