EESK aicina paplašināt Komisijas priekšlikuma par Eiropas invaliditātes karti darbības jomu, iekļaujot tajā ilgāku uzturēšanos darba vai studiju nolūkā, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.

EESK ir atzinīgi novērtējusi Komisijas priekšlikumu par Eiropas invaliditātes karti un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas karti kā pirmo soli ceļā uz cilvēku ar invaliditāti brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.

“Priekšlikums par abām kartēm skars vairāk nekā 80 miljonus eiropiešu ar invaliditāti,” teica EESK plenārsesijā 14. decembrī izklāstītā EESK atzinuma par Eiropas invaliditātes un stāvvietu kartēm galvenais ziņotājs Ioannis Vardakastanis. “Šis ir ļoti svarīgs solis uz to, lai likvidētu nopietnus šķēršļus un nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti — gan eiropieši, gan trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, — var izmantot Savienības pamatā esošo pamatprincipu — pārvietošanās brīvība. Uz to nākotnē balstīsies arī turpmāki politikas virzieni.”

Tomēr EESK ir brīdinājusi, ka priekšlikumā nav novērsti daži visbūtiskākie šķēršļi, kas kavē Eiropas iedzīvotāju ar invaliditāti brīvu pārvietošanos, proti, ar invaliditāti saistītu pabalstu pārnesamības trūkums, kad viņi pārceļas uz citu ES valsti darba vai studiju nolūkā. Savā pašiniciatīvas atzinumā EESK aicina paplašināt priekšlikuma darbības jomu, lai pārcēlusies persona ar invaliditāti varētu uz laiku izmantot kartes, turpinot saņemt pabalstus, kas saistīti ar sociālo politiku vai valsts sociālā nodrošinājuma sistēmām.

Pašlaik tas tā nav. Kad persona pārceļas no vienas dalībvalsts uz otru, tā pēc robežas šķērsošanas zaudē tiesības uz visiem ar invaliditāti saistītiem pabalstiem līdz brīdim, kad tās invaliditāte tiek atkārtoti novērtēta jaunajā dalībvalstī.

Šis novērtēšanas process var ilgt vairāk nekā gadu, un šajā pārejas periodā persona tiek atstāta bez jebkādas atzīšanas vai atbalsta. “Mēs lūdzam paplašināt šo tvērumu, lai nodrošinātu, ka šajā laikposmā jaunajā valstī nav juridiska vakuuma un nav pārtraukuma. Tas ļaus cilvēkiem ar invaliditāti jau no paša sākuma dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi,” teica I. Vardakastanis. (ll)