Jaunā EESK ziņojumā ierosināts, ka ES būtu jāizstrādā pilnvērtīgs daudzgadu stratēģiskais rīcības plāns, lai pilnībā atraisītu kultūras diplomātijas potenciālu.

Lai gan kultūra kā Eiropas Savienības ārpolitikas instruments ir bijusi darba kārtībā pēdējo 17 gadu laikā, tā nekad nav kļuvusi par īstu prioritāti. Laikā, kad mūsu kontinentā ir atgriezies karš, kultūrai tagad vairāk nekā jebkad agrāk jākļūst par ES ārpolitikas galveno stratēģisko instrumentu, uzsvērts EESK atzinumā.

“Kultūra varētu būt ne tikai Eiropas iekšējās virzības pamatvērtība, bet arī ES ārējā tēla sastāvdaļa,” sacīja atzinuma ziņotājs Luca Jahier.

Luca Jahier īpaši uzsvēra kultūras mantojuma nozīmi, jo tas ir politiski sensitīvs un ļoti sarežģīts temats, un tādējādi tas ir spēcīgs un papildinošs diplomātiskais komponents ES pieejā mieram, drošībai un ilgtspējīgai attīstībai.

Spēcīgam daudzgadu stratēģiskajam rīcības plānam kultūras diplomātijas jomā būtu jāietver kultūras mantojuma aizsardzība, atjaunošana un rekonstrukcija teritorijās, ko skārušas dabas katastrofas, krīzes un konflikti. Tam būtu jāiekļauj arī esošo iniciatīvu kartēšana, kuras rezultātā tiek veidota ES platforma starptautiskajām kultūras attiecībām un ES Ārējās darbības dienestā tiek radīta īpaša struktūra, kuras centrā ir “ES īpašais sūtnis kultūras attiecībām”.

EESK oktobra plenārsesijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā par kultūras diplomātijas lomu ir uzsvērta kultūras dimensijas nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, un tas pilnībā saskan ar Ilgtspējīgas attīstības programmas (2030) īstenošanu. (mt)