Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 26. oktobrī iepazīstināja ar savu plānu attiecībā uz visaptverošu ES ūdens resursu stratēģiju. EESK ir pirmā Eiropas iestāde, kas veic konkrētus pasākumus, lai risinātu ūdens resursu krīzi. EESK priekšlikumi ir citstarp šādi: ūdens patēriņa marķējums, Zilās pārkārtošanās fonds, ilgtspējīga ūdens patēriņa nosacījums saistībā ar ES līdzekļu piešķiršanu un īpašs ES ūdens resursu komisārs.

Aplēsts, ka tad, ja ūdens resursu jomā darbības netiek veiktas, izmaksas ir līdz pat pieckārt lielākas nekā tad, ja pasākumus veic, un tādēļ uzņēmumiem rodas ievērojami finansiālie zaudējumi. Eiropai ir unikāla iespēja ar ūdeni saistītās problēmas pārvērst tehnoloģiskās attīstības, sabiedrības progresa un uzņēmējdarbības izaugsmes iespējās. Tomēr pašreizējā sadrumstalotā pieeja nav pietiekama, lai risinātu ūdens trūkuma, piesārņojuma, kā arī klimata pārmaiņu problēmu.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke nāca klajā ar politisku deklarāciju, kurā izklāstīts principu kopums un konkrēti pasākumi, lai zilais kurss kļūtu par realitāti. “Ūdens ir galvenā prioritāte,” O. Röpke sacīja, “mums jāmācās no kļūdām, kas pieļautas saistībā ar klimatu, enerģētiku un kritiski svarīgām izejvielām, un jāapstiprina atsevišķa ūdens resursu stratēģija, kas būtu līdzvērtīga ES zaļajam kursam.”

Eiropas Parlamenta deputāte Pernille Weiss atbalstīja aicinājumu rīkoties un uzsvēra vajadzību pēc patiesas ūdens resursu noturības Eiropas Savienībā. Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius izteica savas domas par EESK iniciatīvu ūdens resursu jautājumā un norādīja, ka ES uzmanības centrā ir saldūdens apsaimniekošana.

EESK ir paredzējusi izdarīt lielāku spiedienu uz ES iestādēm un dalībvalstīm, lai pirms Eiropas Komisijas 2024. gadā paredzētās iniciatīvas attiecībā uz ūdens resursu noturību tiktu izstrādāta integrēta stratēģija ūdens resursu jomā. Tā sagatavos arī citus atzinumus par konkrētiem zilā kursa aspektiem.

Pasaules Ūdens ekonomikas komisijas līdzpriekšsēdētāja Mariana Mazzucato brīdināja, ka ūdens resursu krīzes ignorēšana kavē progresu klimata pārmaiņu novēršanā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. ANO īpašais referents Pedro Arrojo-Agudo uzsvēra, ka ūdens ir kopējs labums, kam nepieciešama ilgtspējā un cilvēktiesībās balstīta demokrātiskā pārvaldība.

Komiteja uzsver ES lomu globālās ūdens resursu krīzes risināšanā un plāno decembrī COP28 laikā iestāties par starptautisku rīcību ar ūdeni saistītos jautājumos. (gb)