Inflācija Eiropas Savienībā ir visaugstākā kopš euro ieviešanas. Pašlaik 96,5 miljoni Eiropas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam: šos cilvēkus visvairāk skar plašais preču un pakalpojumu cenu pieaugums, pieaugošās enerģijas izmaksas un pirktspējas zudums.

Tie ir tikai daži satraucoši skaitļi, kas minēti EESK atzinumā, ko sagatavoja Felipe Medina Martín un kas tika pieņemts jūlija plenārsesijā.

Enerģētiskā krīze nopietni ietekmē Eiropas ekonomiku. Augstās enerģijas, izejvielu, pakalpojumu un rūpniecības preču cenas ir izraisījušas augstu inflāciju, vājinājušas ekonomikas izaugsmi un radījušas spēcīgu spiedienu uz publiskajām finansēm un uzņēmumiem, tādējādi apdraudot ārējo ekonomikas konkurētspēju.

EESK norāda: lai mainītu šo tendenci, jānodrošina, ka mājsaimniecības un nozīmīgākās nozares (lauksaimniecības pārtikas, transporta, mazumtirdzniecības u. c.) gūst labumu no plāniem samazināt augsto enerģijas cenu ietekmi, un aicina Eiropas iestādes izveidot kontroles mehānismus. Turpmākajai politikai vajadzētu būt pielāgotai, mērķtiecīgai un piemērotai pārejas apstākļiem, kā arī jāatbalsta ģimenes, kurām ir zemāki ienākumi un kuras saskaras lielākām grūtībām.

Dažu valstu īstenotie cenu kontroles pasākumi ir izrādījušies vispiemērotākais pasākums, lai mazinātu pamatproduktu augsto cenu ietekmi uz ģimeņu budžetiem. Piemēram, “Ibērijas izņēmums”, kas attiecas uz elektroenerģijas tirgus cenu sistēmu, ir ļāvis Spānijai un Portugālei ierobežot gāzes cenu elektroenerģijas ražotnēs un tādējādi krasi samazināt rēķinus. Vēl viens piemērs ir dažās dalībvalstīs pieņemtais pagaidu PVN samazinājums elektroenerģijas cenām, pārtikai un degvielai. (mp)