Bez kohēzijas politikas nebūs iespējams pārvarēt Covid-19 krīzi, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un samazināt nevienlīdzību Eiropā. Vienā no jaunākajiem atzinumiem EESK brīdina, ka paredzamā nākotnē vislielākais apdraudējums ir Ukrainā notiekošais karš.

Nav iespējams atlikt palīdzības sniegšanu bēgļiem un ir steidzami jārūpējas par Ukrainas integrāciju Eiropā. Savā atzinumā EESK arī uzsver, ka stingri atbalsta Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā bez kavēšanās un aicina attiecīgi pielāgot kohēzijas politiku un ar to saistītos finanšu instrumentus.

Konkrēti Komiteja ierosina izveidot atsevišķu ES fondu, kas būtu paredzēts rekonstrukcijai un attīstībai pēc kara. Atzinumā, kas pieņemts maija plenārsesijā, ir analizēts Eiropas Komisijas paziņojums par ziņojumu “Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā”.

Ziņojums ir publicēts divas nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un tāpēc tajā nav ņemtas vērā tā sekas. Ziņotājs Krzysztof Balon atzinumu komentēja šādi: “Īstermiņā un vidēji ilgā laikposmā lielākās problēmas kohēzijas politikā sagādās Krievijas agresija, kas realitātē ir arī agresija pret Eiropas Savienību.” Līdzziņotājs Gonçalo Lobo Xavier viņu papildināja, teikdams: “Kohēzijas politika joprojām ir Eiropas ekonomikas atveseļošans un noturības instruments, ar kuru īpašs uzsvars būtu jāliek uz MVU.”  (tk)