Intervija ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālo direktoru Dr. Hans Henri P. Kluge

Kā Jūs vērtējat vakcinācijas kampaņas rezultātus Eiropā?

Laikā no 2021. gada 4. februāra līdz šai dienai pret Covid-19 vakcinēto skaits pārsniedz apstiprināto inficēšanās gadījumu skaitu kopš epidēmijas sākuma. Eiropas reģionā vakcinācijai pret Covid-19 līdz šim (17. jūnijā) izlietoti 477 miljoni vakcīnas devu.

Tas liecina par būtisku progresu: arvien mazāk cilvēku nonāk slimnīcā, samazinās mirušo skaits. Šie rādītāji ir labāki valstīs, kurās vecāka gadagājuma cilvēku vakcinācija norisinās veiksmīgāk. Tas atklāj ne tikai to, vakcinācija darbojas, bet arī to, ka, kā norādījusi PVO globālā un reģionālā padomdevēja komiteja un kā pierādījies PVO Eiropas reģionā, darbojas arī visvairāk apdraudēto cilvēku vakcinācijas stratēģija, kas samazina veselības sistēmas noslodzi un ātrāk palīdz mums iziet no akūtā pandēmijas posma.

Lai gan vakcinācijai ir nozīmīga loma hospitalizēto un mirušo skaita samazināšanā, mums ir jāsaglabā modrība, jo, neraugoties uz to, ka cilvēks ir vakcinēts, viņš joprojām var inficēties un inficēt citus. Mums ir jāturpina piemērot pārbaudīti sabiedrības veselības aizsardzības un sociālie pasākumi, bet vienlaikus ir jākāpina vakcinācijas temps.

Mans svarīgākais vēstījums ir tāds, ka nākotne nav akmenī kalta un ka Covid-19 pandēmijas gaita ir atkarīga no mums, jo to nosaka indivīdu un visas sabiedrības rīcība.

Kāda ir globālā situācija?

Viena no galvenajām ziņām ir tāda, ka ir jāpalielina taisnīgums. Vakcīnas samazina smagu saslimšanas gadījumu skaitu un mirušo daudzumu tajās valstīs, kas ir pietiekami pārtikušas, lai vakcīnas iegūtu pietiekamā skaitā un varētu vakcinēt vismazāk aizsargātākos cilvēkus, turklāt pirmie rezultāti liecina, ka vakcinācija varētu samazināt arī inficēšanos. Krasā globālā atšķirība starp spēju piekļūt vakcīnām ir viens no lielākajiem riskiem, kas draud attālināt pandēmijas beigas.

Pašlaik 77 % visu vakcīnu pasaulē ir izlietotas tikai 10 valstīs. Mums ir vairāk jārūpējas par to, lai vakcīnas tiktu taisnīgi sadalītas starp valstīm un iedzīvotājiem.

Vēl viens izšķiroši svarīgs faktors ir solidaritāte. Ir pienācis laiks saliedēties un rūpēties, lai ārpus uzmanības loka nepaliktu neviens. Uzstādīsim sev mērķi panākt augstu vakcinācijas līmeni pilnīgi visās valstīs, un vispirms vakcinēsim tos, kuru risks saslimt ir vislielākais, jo tā mēs ātrāk varēsim atgriezties normālā dzīvē.

74. Pasaules Veselības asamblejā PVO ģenerāldirektors aicināja valstis atbalstīt vērienīgu vakcinācijas paātrinājumu, lai līdz septembrim visās valstīs būtu vakcinēti vismaz 10 % iedzīvotāju, un tad saglabāt tempu līdz decembrim, lai līdz gada beigām sasniegtu vismaz 30 % vakcinācijas mērķi. Visai pasaules veselības aizsardzības kopienai ir jāstrādā vēl neatlaidīgāk.

Kādi ir izdarītie secinājumi un kas ir jādara, lai nākotnē mēs būtu labāk sagatavoti?

No 24. maija līdz 1. jūnijam notikušās Pasaules Veselības asamblejas 74. sanāksmes uzmanības centrā bija Covid-19 pandēmijas pārtraukšana un sagatavošanās nākamai pandēmijai. Svarīgākais ir tas, ka, pateicoties milzīgam kolektīvajam ieguldījumam, bija iespējams izdarīt secinājumus, kas ir jāmācās no šīs pandēmijas.

PVO ir pasūtījusi vairākus neatkarīgus pētījumus un rīkojusi diskusijas, lai palīdzētu pasaules sabiedrībai atrast labāko kolektīvo atbildi pret pandēmijas uzliesmojumu vai pret citu neatliekamu starptautiska mēroga sabiedrības veselības problēmu.

Visos pētījumos ir bijis skaidri un nepārprotami ieteikts, ka nākotnē PVO ir nepieciešama spēcīgāka loma veselības ārkārtas situāciju novēršanā. Tagad mums ir jāsāk šos ieteikumus realizēt. Šo nozīmīgo darbu nebūs iespējams īstenot bez plaša politiskā un finansiālā atbalsta un kopīgas apņemšanās izglābt vairāk dzīvību, novērst to zaudēšanu un, reaģējot uz pandēmiju, domāt par vienlīdzību.

Ir izskanējuši priekšlikumi noslēgt jaunu pandēmijas līgumu, kas stiprinātu struktūru, kuras uzdevums ir nodrošināt sagatavotību pandēmijai un uz to reaģēt. Tas tiks apspriests īpašā PVO sesijā, kas notiks novembrī.

Eiropas reģionā es esmu izveidojis Monti komisiju – Eiropas veselības un ilgtspējīgas attīstības komisiju –, kuras uzdevums ir pārdomāt politikas prioritātes, ņemot vērā pandēmijas ietekmi. Tās dalībnieki ir valstu vadītāji, zinātnieki un ekonomisti, veselības un sociālās aprūpes iestāžu vadītāji, uzņēmēju kopienas un finanšu iestāžu amatpersonas no visa reģiona. Šī komisija izdarīs secinājumus par to, kādā veidā dažādu valstu veselības sistēmas ir reaģējušas uz Covid-19 pandēmiju, un sniegs ieteikumus par veselības un sociālās aprūpes sistēmu uzlabošanas ieguldījumiem un reformām.

Kā Eiropas Savienība atbalsta globālo un reģionālo cīņu pret Covid-19?

ES ir viena no galvenajām ANO partnerēm pasaules līmenī.

Pasākumi, kas tiek veikti, valstīm pievienojoties Eiropas Savienībai, ir galvenie reformu veicinātāji un motivācijas avots valdībām panākt progresu daudzās likumdošanas un politikas jomās. ES ieguldījumu paketes būs galvenās privāto un publisko ieguldījumu palielināšanas veicinātājas Rietumbalkānos un Austrumu partnerībās, tostarp veselības jomā, kurā ieguldījumus veiks Eiropas un starptautiskās finanšu iestādes. Mēs augstu vērtējam arī tās ES investīcijas veselības jomā, kas kā finansējums Eiropas un PVO kopīgiem pasākumiem tiek ieguldītas Eiropas valstīs ārpus Eiropas Savienības. 

Pašreiz, (pēc-)pandēmijas posmā, PVO un Eiropa ir apņēmušās veidot alianses un izstrādāt kopīgas ANO un ES stratēģijas, kuru mērķis ir: veicināt Rietumbalkānu apakšreģiona valstu procesu virzībā uz pievienošanos ES un stiprināt ES kaimiņvalstu demokrātisko un ekonomisko telpu.

PVO un ES cenšas izmantot savu izcilību veselības jomas vadībā, lai aktīvi saskaņotu, atbalstītu un paātrinātu stratēģiskās partnerības un sadarbību Eiropas apakšreģionos, jo tas ir stūrakmens mūsu panākumiem Eiropas darba programmas 2020.–2025. gadam īstenošanā un 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.