Sagaidot jauno gadu kopā ar draugiem un ģimeni, vēlot laimi un kaldinot plānus 2022. gadam, neviens nenojauta, ka jau pēc dažiem mēnešiem mūsu dzīvē būs notikušas tik krasas izmaiņas.

Pēc neatkarības atgūšanas Ukraina pirmo reizi ar karu saskārās 2014. gadā.

Pašcieņas revolūcijas laikā vairāk nekā 100 cilvēki tika nošauti centrālajā laukumā – Neatkarības Maidanā. Tam sekoja ielauzšanās Donbasā un Krimas aneksija. Ukrainas pilsoniskā sabiedrība spēcīgi izmainījās 2014. gadā: brīvprātīgie devās uz fronti, palīdzēja iekšzemē pārvietotajām personām un ievainotajiem karavīriem. Toreiz mēs domājām, ka šis ir mūsu valsts vēsturē drūmākais laiks, bet mēs kļūdījāmies.

2014. gadā sabiedrībā praktiski izzuda viedokļu šķelšanās par to, vai mums būtu jāstājas Eiropas Savienībā vai nē. Saskaņā ar beidzamajā viedokļu aptaujā pirms iebrukuma 2022. gada februārī iegūtajiem datiem lielākā daļa Ukraiņu (68 %) atbalsta Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā; tūlīt pēc iebrukuma atbalsts tai pieauga līdz 86 % un marta beigās sasniedza absolūto 91 % rekordu.

Lielais atbalsts ir reakcija uz ES pilsoniskās sabiedrības palīdzību. Tā bez kavēšanās uzsāka aktīvu darbību un mudināja ES valdības strauji pieņemt lēmumus. Milzīga ir bijusi to brīvprātīgo loma, kuri sāka strādāt jau pirmajās iebrukuma stundās. Šo cilvēku spējas ātri atrast jebkuras problēmas risinājumu ir apbrīnojamas – neatkarīgi no tā, vai vajadzīga ir munīcija, droni, medikamenti vai apģērbs bēgļiem. Cauri ES veļas demonstrāciju vilnis, un visā ES plīvo neskaitāmi dzelteni zilie karogi. Slēpdamies patvertnēs, mēs smeļamies enerģiju to cilvēku sūtītajās fotogrāfijās, kuri visā pasaulē palīdz Ukrainai.

Lielākā daļa partneru mums sāka zvanīt, tiklīdz bija saņēmuši informāciju par plašiem aviotriecieniem visā Ukrainā. Viņi mums jautāja: “Kā mēs varam palīdzēt?” Mēs esam saņēmuši daudz palīdzības, bet mums to vajag vēl.

Armijai ir vajadzīgi inovatīvi risinājumi un tehnoloģijas, kas ļautu uzvarēt kaujās; visu specialitāšu ārstiem ir nepieciešams pagaidu aprīkojums un personāls, lai palīdzētu ievainotajiem kareivjiem un civiliedzīvotājiem; brīvprātīgajiem ir nepieciešami plašāki kontakti visā pasaulē utt.

Bet mums ir arī vajadzīgs stratēģisks redzējums par Ukrainas atveseļošanas procesu, un tajā izšķiroša loma ir kopīgam visas demokrātiskās pasaules darbam spēcīgas un drošas valsts veidošanā, inovatīvu būvniecības risinājumu veidošanā, infrastruktūras organizēšanā, uzņēmējdarbības un zinātnes atbalstā, dažādu līmeņu iestāžu spēju veidošanā.

Gan Ukraiņu, gan ES secinājumi šī kara saistībā ir ļoti skaidri:

-    dažās situācijās ir nepieciešami steidzami risinājumi. Tas jo īpaši attiecas uz kopējās drošības jautājumiem.
Karš sākās 2014. gadā un jau 8 gadus Ukraiņi skaidro, cik bīstamas ir ciešas attiecības ar Krieviju, atkarība no Krievijas energoavotiem un citiem produktiem no valsts, kura savus ienākumus tērē terorismam un slepkavībām. Nedz Ukraina, nedz ES nebija gatavas šādai vardarbīgai pilna mēroga invāzijai, jo pretējā gadījumā mēs būtu rīkojušies izlēmīgāk. Vai iebrukums būtu noticis, ja 2014. gadā noteiktās sankcijas būtu tikpat stingras kā 2022. gada sankcijas?

-    2022. gada karš ir arī inovācijas un tehnoloģiju karš. Ja mēs palielināsim energoefektivitāti, energoavotu daudzveidību, meklēsim jaunus digitālus risinājumus, attīstīsim kosmosa tehnoloģijas un uzlabosim dabas resursu pārvaldību u. c., mūsu neatkarības un drošības līmenis būs augstāks par tagadējo, jo pašlaik krīze ir visās valstīs.

Atzīdami tūlītējas politiķu, diplomātu, militāro spēju, brīvprātīgo un pilsoniskās sabiedrības atbildes nepieciešamību, mēs nostājamies uz uzvaras ceļa. Nepieciešamība pēc atbalsta joprojām ir ļoti liela, bet motivācija ar katru dienu kļūst arvien spēcīgāka.

Mēs, ukraiņi, esam pierādījuši, ka mūsu galvenās vērtības ir cilvēka cieņa un brīvība, demokrātija un līdztiesība, tiesiskums un cilvēktiesības. Kļūšanai par ES dalībvalsti nekad nav bijis saīsinātas procedūras, bet Ukrainā ir ārkārtas stāvoklis, un varbūt ir pienācis laiks to pārskatīt.

Ukraiņi labi apzinājās, cik daudz būs jāizdara, lai iestātos Eiropas Savienībā. Mūsu spēks ir mūsu apņēmība veidot brīvu valsti un veidot partnerattiecības ar tiem, kuri ir bijuši kopā ar mums visgrūtākajos laikos. Un tas mūs stiprina, jo mēs uzticamies saviem bruņotajiem spēkiem un mums ir pārtikušas valsts redzējums.

Ukrainas Starptautiskās politikas institūta Kijevā direktore Nadija Afanasieva