EESK atbalsta Eiropas Komisijas aicinājumu integrēt energosistēmas. Turpmāk elektroenerģijas nodrošināšanai, siltumapgādei un transportam vajadzētu būt savstarpēji savienotiem procesiem, jo tas galu galā dotu iespēju paaugstināt efektivitāti un izveidot klimatneitrālu ekonomiku.

Atzinumā, ko izstrādāja Lutz Ribbe un kas tika pieņemts janvāra plenārsesijā, EESK norāda, ka šāda stratēģija varētu sekmēt eneroapgādes drošības palielināšanu, enerģijas importa samazināšanu un pieņemamu cenu nodrošināšanu Eiropas patērētājiem.

Komiteja tomēr uzskata, ka Eiropas Komisija nav sniegusi atbildi uz jautājumu, kā tā vēlas panākt piegādes drošību, izmantojot CO₂ nesaturošus enerģijas avotus vai avotus ar zemu CO₂ līmeni.

“Eiropas enerģētiku izdosies pārkārtot, ja tiks atbildēti visi jautājumi,” saistībā ar plenārsesiju norādīja L. Ribbe.

“Komisija apgalvo, ka 84 % elektroenerģijas pieprasījuma būs jāapmierina no atjaunojamiem enerģijas avotiem, bet nemin, no kādiem avotiem paredzēts iegūt atlikušo daļu. Tas noteikti nav pieņemami. Piegādes drošība ir ļoti nozīmīga Eiropas tautsaimniecībai un patērētājiem, it īpaši tāpēc, ka siltumapgādes un transporta nozares elektrifikācija palielinās elektroenerģijas pieprasījumu, neraugoties uz progresu efektivitātes paaugstināšanas jomā.”

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka iztrūkstoša vai nepietiekama apkures un transporta nozares radīto CO₂ emisiju cenas noteikšana ir nopietna problēma, kas ietekmē sistēmas integrāciju.

Turklāt priekšroka ne vienmēr tiek dota atjaunojamiem enerģijas avotiem, bet gan fosilajam kurināmajam. Daudzās dalībvalstīs elektroenerģijas aplikšana ar augstiem nodokļiem un pārmērīgas tīkla maksas rada tirgus izkropļojumus. Šajos gadījumos pārpalikušās elektroenerģijas izmantošana siltuma ražošanai — vienkāršākais sistēmas integrācijas veids — nav ekonomiski izdevīga.

Tāpēc Komiteja visnotaļ aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā problēmas risināt, nevis aprobežoties ar problēmas aprakstīšanu un vilcināšanos un neizlēmību. (mp)