“Mēs nekad nepalaižam garām iespēju palaist garām iespēju,” skan teiciens, kas Ukrainā parādījās dažus gadus, pirms izcēlās pilna mēroga karš. Tas atspoguļoja neapmierinātību ar fundamentālu reformu trūkumu pēc 2004. gada (oranžās) revolūcijas un 2013. gada (Eiromaidana) revolūcijas. Protams, katra no tām ir nesusi dažas pārmaiņas, taču katra liela cīņa rada lielas cerības, un vilšanās, kad notiek maz, ir vēl jo lielāka.

Tātad kas mums ir jādara, lai šoreiz nepalaistu garām iespēju panākt pārmaiņas? 

Manuprāt, ticamu atbildi uz šo jautājumu ir devusi mūsu Nobela Miera prēmijas laureāte Oleksandra Matviichuk. Oleksandra ir cilvēktiesību juriste un pilsoniskās sabiedrības līdere, tāpēc, protams, savā spēcīgajā balvas saņemšanas runā galveno uzmanību viņa pievērsa cilvēktiesībām. 

Tas var šķist attālināti no cilvēku pamatvajadzībām, kā apraksta krievu komiķis Evgenii Petrosyan savos Jaungada sveicienos: “Ja esat paēdis, bijis vannā un jūsu mājās ir silti, tas nozīmē, ka esat laimīgs un dzimis Krievijā.” Tomēr nesenie notikumi ir parādījuši, ka, nepievēršot uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, kā to darīja Eiropas līderi, lai uzturētu savas mājas siltas un saglabātu savu ekonomiku, var nonākt līdz katastrofai.

“Valsts, kas nogalina žurnālistus, iesloga aktīvistus vai izkliedē miermīlīgas demonstrācijas, apdraud ne tikai savus pilsoņus,” saka Oleksandra Matviichuk. “Politisku lēmumu pieņemšanā cilvēktiesībām jābūt tikpat svarīgām kā ekonomiskajiem ieguvumiem vai drošībai. Šī pieeja būtu jāpiemēro arī ārpolitikā.

Ir pienācis laiks pasaulē veidot jaunu sistēmu, kuras centrā ir cilvēktiesības,” uzsver Oleksandra Matviichuk. To nevajadzētu atstāt tikai politiķu ziņā – pilsoniskajai sabiedrībai šajā procesā vajadzētu būt pēc iespējas aktīvākai. “Mums ir vajadzīga jauna humānistiska kustība, kas darbotos jēgpilni, izglītotu cilvēkus, veidotu tautas atbalstu un iesaistītu cilvēkus tiesību un brīvību aizsardzībā,” norāda Oleksandra Matviichuk.
 
Ir pienācis laiks — un īstais laiks — veikt vairākas reformas Eiropas Savienībā un Ukrainā: pāriet uz ekoloģiskākiem energoresursiem, negaidot, ka tiks atjaunota Krievijas gāzes un naftas piegāde; rast veidus, kā apturēt dezinformāciju un Krievijas propagandu, un ar ES palīdzību visbeidzot reformēt pretkorupcijas sistēmu Ukrainā. 

Karam turpinoties jau otro gadu, mums ir jāvirzās uz visām šīm pārmaiņām. Kā redzējām, pārmaiņas nenotiks pašas par sevi pēc kara vai revolūcijas, un ukraiņi to ļoti labi zina. Un šoreiz milzīgas cerības piepilda ne tikai ukraiņu, bet arī eiropiešu sirdis. Pēc uzvaras cīņa par jaunas, ilgtspējīgas un mierīgas pasaules veidošanu būs mūsu visu kopīga atbildība. Nedz ukraiņi, nedz eiropieši nevar atļauties vēlreiz palaist garām šo iespēju. 

Olena Abramovych, Ukrainas Televīzija, Briseles korespondente, Inter TV kanāls