Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka 2022. gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, taču brīdina, ka tas nedrīkst aprobežoties tikai ar publicitātes pasākumiem, bet tam ar skaidriem plāniem un iesaisti būtu jāsekmē ES jaunatnes stratēģijas īstenošana. Iniciatīvai jābūt vērstai uz neaizsargātākajiem jauniešiem un tiem, kas dzīvo mazāk attīstītos apvidos.

EESK atzinumā par Eiropas Jaunatnes gadu 2022 norāda: lai to panāktu un lai organizētie pasākumi nekļūtu par pašmērķi, Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā skaidri rādītāji un mērķi, kas saistīti ar jaunatnes politikas pasākumiem un darbu dažādās jomās.

“EESK labprāt konstruktīvi iesaistīsies Eiropas Jaunatnes gada (2022) norisēs. Komiteja vēlas, lai šajā gadā tiktu sasniegti konkrēti rezultāti politikas jomās, kas ietekmē Eiropas jauniešu dzīvi,” sacīja ziņotājs Michael McLoughlin, kurš izstrādāja atzinumu.

EESK tomēr pauž bažas par to, ka gada programma un prioritātes ir pārblīvētas, jo priekšlikumā tiek uzskaitītas daudzas apņemšanās, norādes uz citām iniciatīvām, uz budžetiem un politikas jomām.

“Ir svarīgi, lai priekšlikums būtu skaidrs un mērķtiecīgs. Dažviet nākas konstatēt, ka garš politikas un kopīgas atbildības jomu saraksts, iespējams, varētu mazināt uzmanību, kas būtu jāvelta progresam, atbildībai un rezultātiem,” uzsvēra McLoughlin kungs.

EESK piekrīt, ka lēmums par 2022. gada pasludināšanu par Eiropas Jaunatnes gadu tika pieņemts piemērotā brīdī, kad tam bija atbilstoši priekšnosacījumu. Covid-19 krīze īpaši smagi skārusi jauniešus, un tai būs ilgstoša ietekme uz viņu izglītību un sociālo, finansiālo un garīgo labklājību. EESK tomēr pauž bažas arī par to, ka priekšlikums tika izstrādāts pārgalvīgā ātrumā.

Rodas iespaids, ka svarīgas ar jaunatni saistītas iniciatīvas drīzāk kļūst par augsta līmeņa politiskiem paziņojumiem, nevis par ilgtermiņa sistemātisku attīstību.

Arī gada pasākumu īstenošana valstu līmeni tika apgrūtināta, jo dalībvalstu iestādēm bija ļoti maz laika pasākumu izstrādei. Tās varētu arī saskarties ar grūtībām segt Jaunatnes gada pasākumu izmaksas.

Tāpēc EESK iesaka ierosināto budžetu 8 miljonu euro apmērā palielināt līdz 10 miljoniem euro, no kuriem divi miljoni būtu jāparedz koordinācijai valstu līmenī. Tas jādara, lai nodrošinātu pietiekamu ietekmi un veicinātu līdzdalību. (ll)