Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2023. gada progresa ziņojums nebija īpaši iepriecinošs: ES, iespējams, nesasniegs lielāko daļu mērķrādītāju līdz 2030. gadam. Konkrētāk, izredzes attiecībā uz patēriņa pēdu, patēriņa enerģijas līmeni, aprites ražošanu un bioloģisko lauksaimniecību ir īpaši smagas, lai gan pārējais — no bioloģiskās daudzveidības līdz klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās tām — neizskatās labāk.

Kas attiecas uz COP28 rezultātiem, tie sniedz mazu atvieglojumu. Kā liecina debates EESK decembra plenārsesijā, pilsoniskā sabiedrība nebūt nav apmierināta ar secinājumiem: teksts par to, kā un kam būs jāmaksā, ir formulēts vāji, un tajā ir vairāk vārdu nekā konkrētas rīcības (neraugoties uz to, ka fosilais kurināmais pirmo reizi ir izcelts kā klimata pārmaiņu cēlonis). Maz ticams, ka tiks sasniegts mērķis līdz gadsimta beigām iegrožot globālās vidējās temperatūras pieaugumu par 1,5°; šāda temperatūras celšanās, visticamāk, notiks tuvāko piecu gadu laikā. Vissiltākais reģistrētais gads bija 2023. gads, un katrs mēnesis kopš jūnija ir bijis vissiltākais reģistrēto datu vēsturē.

Šī drūmā aina nedrīkst mūs iebiedēt, tai drīzāk būtu mūs jāmotivē: ir jārīkojas. Tagad nav laiks bikliem labiem nodomiem (mums pagātnē tādu ir bijis gana, un, lūk, kur mēs tagad esam), vai atgriezties pie taupības pasākumiem. Taisnīgas pārkārtošanās principi ar ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju ir jāiestrādā visās ES politikas jomās. Un saskaņā ar jaunāko EESK atzinumu par šo jautājumu ir jāpieņem direktīva par taisnīgu pārkārtošanos ES līmenī attiecībā uz darba vidi; tikai tad, ja visi būs vienisprātis, milzu uzdevums, kas mūs sagaida, būs paveicams. Ja tā izmaksas tiks novirzītas uz visneaizsargātākajiem, kā bieži jau ir bijis, pieaugs galēji labējais populisms. Tad, kad pat tas vairs nespēs noliegt klimata pārmaiņu katastrofālo ietekmi, būs par vēlu.