Eiropa atpaliek konkurētspējas ziņā, un tai steidzami jānovērš vienotā tirgus nepilnības, vienlaikus sniedzot labumu gan uzņēmumiem, gan Eiropas iedzīvotājiem.

EESK janvāra plenārsesijā notika debates par Eiropas konkurētspēju un iekšējā tirgus nākotni. EESK atzinumu, kas bija šo debašu centrā, bija pieprasījusi ES prezidentvalsts Beļģija, kura ir apņēmusies izmantot sešus mēnešus, lai pievērstos konkurētspējai un vienotajam tirgum. Pamatojoties uz atzinumu, Enrico Letta izstrādās augsta līmeņa ziņojumu par vienotā tirgus nākotni. Ziņojumu paredzēts iesniegt Eiropadomes marta sanāksmē.

Šajā sakarā EESK uzsver, ka iekšējā tirgus problēmas ir jārisina apstākļos, kas ir ļoti mainījušies kopš tā izveides 20. gadsimta 90. gados. Tādēļ ES saskaras ar daudziem sarežģījumiem, kā vienlīdzīgu konkurences apstākļu salāgošana ar nozaru subsidēšanu, kuras mērķis ir finansēt zaļo pārkārtošanos; darbvietu noturēšana Eiropā līdztekus ES uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai; izejvielu nodrošināšana vienlaikus ar daba un vides aizsardzības standartu uzturēšanu.

Ziņotāja Sandra Parthie teica: “Vienotais tirgus ir palīdzējis padarīt ES par vienu no spēcīgākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē, taču šī spēcīgā pozīcija drīzumā tiks vājināta. Mūsu atzinumā mēs ierosinām koncentrēties uz tādas Eiropas rūpniecības politikas izstrādi, kas ir nevis 27 valstu rūpniecības politikas pasākumu kopums, bet gan patiesi eiropeisks skatījums uz mūsu rūpniecisko potenciālu.”

Eiropas Biznesa konfederācijas ģenerāldirektors Markus Beyrer norādīja: “Mums ir problēmas ar konkurētspēju. Mēs atpaliekam no saviem globālajiem konkurentiem, un vienotais tirgus ir viens no mums pieejamajiem instrumentiem, kas ļauj to novērst. Mērķis ir radīt apstākļus, kas mums vajadzīgi, lai atbalstītu Eiropas modeli, kādu to pazīstam, kopā ar sociālajiem aspektiem.”

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) konfederālais sekretārs Ludovic Voet uzsvēra, ka Eiropas sociālais līgums ir vienotā tirgus pamats un tas ir jānostiprina. Viņš norādīja: “Saskaņā ar mūsu konkurences sistēmu uzņēmumiem ir jāmaksā taisnīgas algas, jāpiedāvā labas darbvietas un tie nedrīkst kaitēt videi. Eiropai jāturpina virzīties uz taisnīgu zaļo pārkārtošanos.”

EESK atzinumā ir iekļauts priekšlikums nākamajā Komisijā iecelt komisāru vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) jautājumos un izstrādāt piecu gadu plānu, kas ļautu radīt drošus, kvalitatīvus un ilgtspējīgus VTNP. Šādi pakalpojumi veido 25 % no ES IKP, nodrošina 20 % no kopējām darbvietām un aptver tādas svarīgas nozares kā transports, enerģētika, sakari, piekļuve ūdenim un sanitārijai. Tie ir ļoti svarīgi arī veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomā. (dm)