“Ir pienācis laiks spert konkrētu soli tālāk par Draghi ziņojumu, pirms tas pazūd politikas gaiteņos. Mums ir vajadzīgi labi stratēģi un politikas veidotāji, kas spēj raudzīties tālāk par šo ziņojumu un izstrādāt ES rūpniecības politikas stratēģijas,” saka Horvātijas uzņēmējs un zinātnieks Stjepan Orešković.  Kopā ar Atlantijas padomes transatlantiskās domnīcas vecāko direktoru Jörn Fleck publiskajā starptautiskajā konferencē Conclave II Briselē viņš iepazīstināja ar vērienīgo iniciatīvu “Future 500”. “Future 500” kā daļa no plašākas Atlantijas padomes platformas “SEEUS Futures” ir vērsta uz to, lai apzinātu un atbalstītu 500 Eiropas uzņēmumus, kuri orientēti uz būtisku izaugsmi un globālu ietekmi. Tās mērķis ir atbalstīt Eiropas jaunos uzņēmējus, kuri konkurē pasaules mērogā, stiprinot Eiropas klātbūtni starptautiskajā ekonomikas arēnā. Stjepan Orešković mums pastāstīja vairāk par šo projektu.

Vai varat īsumā iepazīstināt ar projekta “Future 500” pamatideju?

Pamatojoties uz atziņām, kas izklāstītas svarīgos ziņojumos par Eiropas nākotni – kurus sagatavojuši Draghi, Letta un Heitor – un kuri tikuši analizēti gan no zinātnieku, gan no uzņēmēju skatupunkta, šī iniciatīva rada vairākus kritiskus jautājumus: kas īstenos šos konkurētspējas plānus un nesen publicēto Konkurētspējas kompasu? Kādi mehānismi tiks izmantoti? Kādas būs izmaksas? Un kādi ieguvumi ir gaidāmi salīdzinājumā ar nesen strauji augošo ASV uzņēmumu izmaksām? Projekts “Future 500” ir SEEUS platformas stūrakmens, kas pārstāv ASV, ES un Dienvidaustrumeiropu, un tā mērķis ir palielināt pamanāmību un sadarbību starp šiem reģioniem. Tā ir stratēģiski izstrādāta, lai risinātu Eiropas neatliekamo vajadzību uzturēt dinamisku vidi, kas vietējos uzņēmumus paceļ pasaules mēroga līderpozīcijās. Iniciatīva ir vērsta uz riska kapitāla nodrošināšanu, stratēģiskiem norādījumiem un starptautisku tīklu veidošanu, mācoties no tādiem ekspertiem kā no Harvardas Universitātes un Beata Jaworcik no ERAB, lai izstrādātu tādu 21. gadsimta rūpniecības politiku, kas ievērojami uzlabo mūsu konkurētspēju.

Vai jums jau ir potenciālas kandidatūras 500 uzņēmumiem, kurus plānojat izvēlēties? Kādas ir pamatprasības, kas jāizpilda uzņēmumam, lai tas tiktu izvēlēts?

Lai gan konkrēti uzņēmumi vēl nav izvēlēti, “Future 500” mērķgrupa būs uzņēmumi ar mērogojamību un straujas izaugsmes potenciālu. Process būs atklāts un nepārtraukts, un prioritāte tajā būs tam, cik daudzsološas ir ekonomiskās perspektīvas, inovācijai un stratēģiskajai nozīmei attiecīgajās nozarēs. Mēs arī centīsimies veidot partnerības ar daudzpusējām attīstības bankām un investoriem, kas jau atbalsta uzņēmumus, lai tie kļūtu par konkurētspējīgu spēku. Galvenā uzmanība tiek pievērsta uzņēmumiem, kas jau ir apliecinājuši stabilu izaugsmi, inovatīvas spējas un mērķi izvērst darbību pasaules mērogā. Tas nodrošina, ka uzņēmumi ir ne tikai tirgus līderi, bet arī tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu celmlauži. Mēs balstīsimies uz pieredzi, kas gūta tādos lielos projektos kā “Scale-Up Europe”, kas apvieno dibinātājus, investorus, vadošos darbiniekus un zinātniekus un kuru uzdevums ir padarīt Eiropu par mājvietu līderiem tehnoloģiju jomā. ES kandidātvalstīm šie potenciāli atlasītie uzņēmumi ir īpaši svarīgi — tie iemiesos jaunās ekonomikas principus un kalpos par paraugu vērienīgiem, starptautiski konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kuri lielākoties nav atkarīgi no valstu nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Cik optimistiski raugāties uz Eiropas globālās konkurētspējas potenciālu?

Pastāv ievērojams optimisms attiecībā uz Eiropas spēju stiprināt savu globālo konkurētspēju, atsakoties no dominējušās sevi žēlojošās attieksmes. Kopš minētās tirgus augšupejas sākuma 2022. gada beigās eurozonas akciju kopējā peļņa pārsniedza S&P 500, ja atskaitām Nvidia. Eiropas sociālās un veselības aprūpes sistēmas ilgāk uztur cilvēku veselību un aktivitāti ar daudz zemākām izmaksām, un tām ir pozitīva ietekme uz mūsu ekonomikas produktivitāti un konkurētspēju pasaules mērogā.

Mēs mēģinām atspoguļot Imanuela Kanta jēdzienu “patiess entuziasms”, ko viņš minēja Francijas revolūcijas kontekstā. Šāda domāšana var problēmas pārvērst motivējošā spēkā, kas noved pie šķietami neuzvaramas apņēmības. Mums vajag mazāk treknu kaķu un klēpja sunīšu — bagātas, pašapmierinātas elites un pārmērīgi paklausīgu un pieticīgu sekotāju — kuri ir bijuši iecienīti pēdējās divās desmitgadēs. Tā vietā mums ir vajadzīgs vairāk “izsalkušu jaunu cilvēku” — motivētu, ambiciozu indivīdu, kuri ir gatavi pieņemt izaicinājumus.

Iniciatīvas “Future 500” mērķis ir proaktīvi risināt hroniskas problēmas, kas iezīmētas konkurētspējas ziņojumos, piemēram, vajadzība pēc drosmīgām inovācijām un uzņēmumu mērogošanas. Eiropas globālais stāvoklis lielā mērā būs atkarīgs no tās spējas integrēt progresīvas tehnoloģijas, attīstīt uzņēmējdarbības talantus un pilnveidot rūpniecības politiku, lai atbalstītu iekļaujošu izaugsmi. Izmantojot labi izglītoto darbaspēku, bagātīgo inovatīvo mantojumu un tradicionālās un jaunās rūpniecības nozares — un risinot tādus jautājumus kā regulējuma sadrumstalotība un tirgus nelīdzsvarotība — iniciatīvas mērķis ir radīt auglīgu vidi uzņēmumu vadītājiem un novatoriem.

Īsumā, iniciatīva “Future 500” iezīmē svarīgu soli Eiropas ekonomiskās ainas testēšanā, pozicionējot kontinentu kā pasaules mēroga konkurentu, atbalstot uzņēmumus ar augstu potenciālu un stiprinot uzņēmējdarbības ekosistēmu. Nav izredžu uzvarēt konkurencē, nezinot, kas ir mūsu konkurenti.

Dr. Stjepan Orešković ir zinātnieks un uzņēmējs. Viņš ir Eiropas Zinātnes un mākslas akadēmijas loceklis un Bosqar Invest dibinātājs. Viņa ģimenes vadībā Bosqar Invest piecu gadu laikā palielināja savu darbaspēku no 300 līdz vairāk nekā 16 000 darbinieku, parādot iespaidīgu augšanas stratēģiju, kas integrē zinātni, tehnoloģijas, ieguldījumus no pensiju un citiem fondiem un uzņēmējdarbības drosmi — vitāli svarīgu pieeju, kas atbalstīta Draghi ziņojumā. Šis stratēģiskais uzsvars, visticamāk, ietekmēja to, ka Atlantijas padome iniciēja viņa izklāstīto projektu “Future 500”.