Lietuvas jaunās klimata ziņu aģentūras “Climate Reporters” mērķis ir pārvarēt nogurumu, kas pārņēmis informēšanu par klimatu, un klimata pārmaiņu tematu atkal izvirzīt redakciju dienaskārtības centrā. “Climate Reporters”, kas ir spilgts iedzīvotāju žurnālistikas piemērs, apvieno komunikāciju un klimata aktīvismu, lai izglītotu cilvēkus par klimata pārmaiņām un dotu Mātei Zemei iespēju paust savu viedokli vides krīzes laikā.

Sagatavoja Rūta Trainytė

Šogad Lietuvā sāka darboties klimata ziņu aģentūra “Climate Reporters”. Tā ir nevalstisko organizāciju (NVO) iniciatīva un iedzīvotāju žurnālistikas piemērs. Ziņu aģentūras tiecas palīdzēt žurnālistiem informēt par dažādiem vides krīzes aspektiem. Tāpēc aģentūras darbinieki raksta tekstus un nosūta tos redakcijām.

Aģentūrā darbojas aktīvistu kopiena. Tekstus raksta žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti, NVO pārstāvji, aktīvisti un zinātnieki, proti, cilvēki, kuriem rūp notiekošais un kuri vēlas panākt sociālas pārmaiņas. Viņi arī veido “Climate Reporters” padomi. Tā nodrošina jaunās iniciatīvas uzticamību.

“Climate Reporters” nav iesācēji komunikācijas pasaulē, jo jau guvuši ievērojamu pieredzi tādās jomās kā sabiedriskās attiecības, tīmekļa portālu rediģēšana, izveide un uzturēšana. Klimata jautājumos arī neesam iesācēji. Tāpēc arī šī ideja radās. Mēs darām visu, kas mums izdodas vislabāk, un apvienojam to ar klimata aktīvismu. Mēs dodam Mātei Zemei iespēju paust savu viedokli šīs vides krīzes laikā.

Protams, mēs sazināmies ar žurnālistiem. Redakcijās valda uzskats, ka klimata ziņas neinteresē sabiedrību un nepalielina lasītāju skaitu. Tās izvairās publicēt rakstus ar virsrakstiem, kuros minēti termini “klimata pārmaiņas” vai “klimata krīze”. Ko nozīmē klimata krīzes noliegšana? Vai tā cenšamies pasargāt sabiedrību no sliktām ziņām un trauksmes?

Iespējams, ka nav tik slikti. Katru dienu redakcijas saņem ļoti daudz ziņu, ko fiziski ir grūti apstrādāt, pat negatavojot ar klimatu saistītas ziņas. Ziņu gatavotājiem ir arī jāpārzina šis temats. Te palīdzēt varam mēs. Nākamais “Climate Reporters” solis būs žurnālistu apmācība. Mēs redzam, ka žurnālistiem ir jāizprot šis temats, lai izvairītos no zaļās tukšvārdības.

Esam arī iecerējuši pievilcīgā veidā apmācīt noteiktas grupas, lai uzlabotu to izpratni par klimata pārmaiņām. Galvenokārt vēlamies uzrunāt jauniešus, un esam sapratuši, ka viņi labi reaģē uz humoru. Vēl neesam pārliecināti, kā tas izpaudīsies nākotnē, taču mēs jau domājam šajā virzienā.

Ziņu aģentūra darbojas jau sešus mēnešus. No savas pieredzes zinām, ka vajadzīga pacietība. Mēs pastāvīgi un mērķtiecīgi ar savām ziņām klauvējam pie redakciju durvīm. Mūsu teksti jau tiek publicēti lielos Lietuvas ziņu portālos, un mēs saņemam uzaicinājumus piedalīties radio raidījumos.

Lai nodrošinātu mūsu redakcionālā darba kvalitāti ļoti svarīgi ir tādi aspekti kā ievērojams atbalsts no Lietuvas vides organizācijām, mūsu organizāciju iekļaušanās starptautiskos NVO tīklos, mūsu locekļu dalība darba grupās ES līmenī un viņu centieni pārstāvēt Lietuvu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Tas dod mums iespēju paplašināt tematu klāstu un sekot līdzi aktuāliem notikumiem.

Mūsu saikne ar EESK neaprobežojas tikai ar to, ka viens no projekta iniciatoriem, proti, Kęstutis Kupšys ir Komitejas loceklis. EESK locekļi var dalīties ar dažādu valstu pieredzi, lai bagātinātu “Climate Reporters” publicētās ziņas par klimata aizsardzību. Šajā saistībā mēs nesen notikušā COP16 Pasaules bioloģiskās daudzveidības samita laikā sarunājāmies ar EESK locekli no Francijas Arnaud Schwartz. Viņa atziņas tieši no Kali vēlāk pārtapa “Climate Reporters” publicētā rakstā. Viņa viedoklis drīz vien tika atspoguļots Lietuvas medijos. Šis modelis, proti, EESK locekļu speciālo zināšanu izmantošana, lai vietējai auditorijai efektīvi pasniegtu globālas ziņas, ir apliecinājis savu vērtību. Tāpēc mēs to izmantosim arī turpmāk.

Rūta Trainytė ir klimata ziņu aģentūras “Climate Reporters” redaktore. Aģentūra ir daļa no valsts finansētā projekta ŽALINK. Projektu, ko vada Patērētāju alianse, Attīstības sadarbības platforma un nevalstiskā organizācija “Aprites ekonomika”, finansē no Lietuvas Republikas Vides ministrijas Vides projektu pārvaldības aģentūras īstenotās Klimata pārmaiņu programmas.