Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir atbalstījusi Eiropas Okeānu paktu, mudinot Eiropas Komisiju nodrošināt, ka tas kļūst par stabilu rīcības satvaru – nevis tikai nodomu deklarāciju.

Pakts ir jāsaskaņo ar esošajām ES rīcībpolitikām, piemēram, zaļo kursu, zilās ekonomikas stratēģiju un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, līdzsvarojot ekonomikas izaugsmi, vides aizsardzību un sociālo taisnīgumu.

Klimata pārmaiņas, piesārņojums un pārzveja apdraud okeānus un piekrastes kopienas. Pakta mērķis ir uzlabot pārvaldību, veicināt inovāciju un sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Nesenā sabiedriskā apspriešana, kā arī pilsoniskās sabiedrības ieguldījums atspoguļo pieaugošo atbalstu spēcīgiem un iekļaujošiem pasākumiem.

Ziņotājs Javier Garat Pérez, kurš sagatavoja atzinumu, uzsvēra: “Piekrastes kopienas Eiropā saskaras ar vairākām savstarpēji saistītām ekonomiskām, sociālām un vidiskām problēmām. Lai risinātu šīs problēmas, mums jāveicina ilgtspējīga un konkurētspējīga zilā ekonomika (tostarp zvejniecība un akvakultūra), jāsaglabā veselīgs, noturīgs un produktīvs okeāns un jāstrādā pie visaptverošas jūrniecības zināšanu, pētniecības, inovācijas un investīciju programmas.”

EESK aicina ES aģentūrās racionalizēt pārvaldību, uzlabot jūrlietu plānošanu un ieguldījumus pētniecībā, izmantojot tādas programmas kā “Apvārsnis Eiropa”. Tā arī atbalsta “zilo” pārtikas rīcības plānu, ilgtspējīgu kuģu būvi un taisnīgu pārkārtošanos jūrniecībā nodarbinātajiem. Būtisks ir atbalsts piekrastes mantojumam un jauniešu iesaistei.

Lai pakts būtu sekmīgs, tam ir vajadzīga spēcīga politiskā griba, finansējums un pārskatatbildība. Pareizi īstenots, tas varētu pozicionēt Eiropu kā pasaules līderi okeānu ilgtspējas jomā, nodrošinot gan ekoloģisko noturību, gan ekonomiskās iespējas. (ks)