Pašiniciatīvas atzinumā EESK ierosina izveidot klimatadaptācijas fondu, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz jaunām klimata un enerģētikas krīzēm. Klimatadaptācijas fonds papildinātu pašreizējo ES politiku un nodrošinātu esošā finansējuma efektīvāku izmantošanu.

Piemēram, lai gan ES Solidaritātes fonds kopš 2002. gada ir sniedzis dalībvalstīm iespaidīgu atbalstu, tas ar savu gada budžetu 500 miljonu EUR apmērā nevar segt izmaksas par kaitējumiem, ko 2021. gadā radījušas dabas katastrofas. Tiek lēsts, ka Rietumeiropā plūdi vien ir radījuši zaudējumus 38 miljardu EUR vērtībā.

Ziņotājs Ioannis Vardakastanis saka: “Mūsu redzējums par klimatadaptācijas fondu ir šāds: izmantojot esošos ES fondus, nodrošināt spēcīgu finansēšanas mehānismu, lai ātri reaģētu uz ārkārtas situācijām un palīdzētu atjaunot kopienas, kurām radīts kaitējums. Tas ir ļoti vērienīgs veids, kā atjaunot un aizsargāt teritorijas, kuras ietekmē akūtas klimata, enerģētikas un vides krīzes.”

Turklāt, kad tika izstrādāts ES daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam budžets un NextGenerationEU atveseļošanas plāns, pašreizējā enerģētikas krīze vēl nebija saredzama. Klimatadaptācijas fonds efektīvāk nekā pašreizējie mehānismi pievērsīsies nepieciešamībai veikt steidzamus ieguldījumus alternatīvos enerģijas avotos. Tas ir īpaši svarīgi tagad, kad daudzi cilvēki nespēj samaksāt rēķinus par gāzi vai elektroenerģiju.

“Ne līdzekļu apjoma, ne savlaicīguma ziņā mēs neesam pietiekami gatavi reaģēt uz ārkārtas situācijām un katastrofām, ko izraisa klimata pārmaiņas un enerģētikas krīze,” saka atzinuma līdzziņotāja Judith Vorbach. “Klimatadaptācijas fonda izveide būtu svarīgs instruments, lai to novērstu.” (tk)