Turpinādama dialogu par pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina vairāk darīt Eiropas stikla rūpniecības aizsardzības labā.

EESK aicina Eiropas Savienības politiķus stikla nozari ierindot tādu pašreizējo politikas prioritāšu vidū kā tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, aprites ekonomikas pakete, digitalizācijas programma, stratēģisko vērtības ķēžu programma un Eiropas Savienības starptautiskās tirdzniecības politika un ar to saistītie instrumenti.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir atzinīgi novērtējusi Eiropas Savienības politiku, kas atbalsta stikla rūpniecību un veicina tās pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību. Komiteja ES renovācijas vilni vērtē kā grandiozu uzņēmējdarbības iespēju avotu stiklam, jo tas piesaistīs investīcijas, vienlaikus palīdzot ievērojami samazināt ēku CO₂ emisiju līmeni. Tomēr EESK noteikti iesaka enerģētikas pārkārtošanu veikt arī stikla nozarē, kas saņems finansiālu atbalstu gan kapitāla, gan darbības izdevumu vajadzībām un kuru neskars negodīga konkurence ar precēm, kuras Eiropas Savienības tirgū ienāk no ārpuses.

Oktobra plenārsesijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā par šo tematu EESK aicina īstenot daudzus paralēlus pasākumus, kas būtu vērsti uz stikla nozares zaļināšanu un energoefektivitātes palielināšanu un vienlaikus uzlabotu konkurētspēju un saglabātu kvalitatīvas darbvietas.

“Stikls tiek izmantots visās jomās no mobilitātes līdz būvniecībai, no aizsardzības līdz viedtālruņiem. Lai pilnībā izmantotu jaunu stikla tirgu potenciālu un atrisinātu zaļās un digitālās pārkārtošanās izaicinājumus, Eiropas Savienībai ir nepieciešama stikla rūpniecības stratēģija,” norādīja atzinuma ziņotājs Aurel Laurenţiu Plosceanu.

EESK aicina Komisiju un Parlamentu jaunus ES politikas pasākumus klimata mērķu un stratēģisko vērtības ķēžu jomā izstrādāt tā, lai atsāktos fotoelementu ražošana Eiropā un saglabātos citu stratēģiski svarīgu stikla produktu ražošana un saistītas vērtības ķēdes.

EESK skatījumā Eiropas stikla rūpniecība ir nonākusi krustcelēs. No vienas puses, stikla rūpniecībai ir jātiek galā ar digitālās un zaļās pārkārtošanās izraisītajām strukturālajām pārmaiņām. Trīsdesmit gadu laikā ražošanā ir jāsasniedz oglekļneitralitāte un apritīgums, bet tuvākajos gados palielināsies ražošanas procesa automatizācija un digitalizācija.

No otras puses, stikla nozare atradīsies šīs pārkārtošanas pirmajā plānā un drīzumā stikla produktu jomā pavērsies jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

“Eiropas Savienībai stikls būtu jāpieskaita pastāvīgiem materiāliem, jāatzīst tā pozitīvais ieguldījums ilgtspējīga iepakojuma sistēmās un atbilstība aprites ekonomikas principiem. Stikla reciklēšanas nozarē pastāv liels darbvietu veidošanas potenciāls,” savu viedokli skaidroja atzinuma līdzziņotājs Gerald Kreuzer.

Tāpēc EESK mudina Eiropas Savienību atzīt, ka stikls ir vitāli svarīgs zaļās enerģijas ražošanai. (ks)