Valsts finansētā migrantu instrumentalizācija, kuras mērķis ir destabilizēt ES, un nepieredzētais bēgļu pieplūdums, ko izraisījis karš Ukrainā, liek pārskatīt Eiropas migrācijas politiku. EESK uzskata: lai vienoti reaģētu uz bēgļu krīzēm, ir vajadzīga solidaritāte un sloga sadale starp dalībvalstīm. Vienlaikus EESK uzsver, ka ir jāgarantē migrantu drošība un cilvēktiesības. 

Jūnija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Migrantu instrumentalizācija” EESK locekļi uzsver, ka ES reakcijai uz migrantu instrumentalizāciju jābalstās vienotā, kopīgā un saskaņotā migrācijas politikā. 

Topošajam, ilgi gaidītajam konkrētajam šīs jomas regulējumam būtu jānodrošina solidāra atbildības sadale starp dalībvalstīm. 

It īpaši tagad, ņemot vērā karu Ukrainā un milzīgās bēgļu plūsmas, ir kļuvis skaidrs, ka migrācija ietekmē visas dalībvalstis. Šajā saistībā jaunais Migrācijas un patvēruma pakts būtu jāpārskata, veicot nepieciešamās sistēmiskās pārmaiņas, lai varētu izstrādāt racionālu, uz tiesībām balstītu ES patvēruma un migrācijas politiku. 

EESK atzinuma ziņotājs Stefano Palmieri teica: “Tagad ir jāturpina nostiprināt priekšstatu par Eiropu kā vietu, kurā var saņemt humāno palīdzību un kurā tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.”

Attiecībā uz hibrīddraudiem, ar kuriem trešās valstis pārbauda ES vienotību, EESK atzinuma līdzziņotājs Pietro Vittorio Barbieri norādīja, ka cilvēki ir nevis draudi, bet gan šādas taktikas upuri. 

EESK uzsvēra, ka iesaistītie migranti ir ļoti neaizsargāti un viņiem ir vajadzīga aizsardzība, uzsverot, ka humānajai palīdzībai ir jāatbilst ES tiesību aktos noteiktajiem standartiem un iedibinātajai praksei attiecībā uz neaizsargātu personu atbalstu. EESK iesaka taisnīgi, pilnībā un nekavējoties atzīt instrumentalizēto migrantu tiesības tā, lai nerastos “pelēkā zona” vai administratīvās nenoteiktības gadījumi. (at)