Materiālu sagatavojusi EESK Darba devēju grupa

Darba devēju grupa jūlija ārkārtas sanāksmē aicināja Eiropas lauksaimniecības komisāru Janusz Wojciechowski ierosināt digitālo aktu lauku apvidiem.

Šāds akts veicinātu digitālo tehnoloģiju attīstību lauksaimniecībā un lauku apvidos, tādējādi paaugstinot kopējās lauksaimniecības politikas efektivitāti un atbalstot ES zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” īstenošanu.

“Covid-19 krīze ir parādījusi, ka katrā ziņā jānovērš digitālā plaisa starp pilsētām un laukiem, ja vēlamies padarīt digitālo jomu par patiesu ilgtspējīgas attīstības virzītāju visā kontinentā. Šķiedras kabeļu un 5G izvēršanai ir izšķiroša nozīme gan pilsētās, gan lauku apvidos,” norādīja Darba devēju grupas priekšsēdētāja vietnieks Arnold Puech d’Alissac. “Taču KLP nevar finansēt visas lauku vajadzības, tostarp to digitālās vajadzības. Lai nevājinātu KLP, ir jāizmanto citi budžeti,” viņš piebilda. “Valstu atveseļošanas un noturības plāni var palīdzēt pārvarēt plaisu,” viņš atkārtoti uzsvēra, atzīmējot, ka mums ir vajadzīgs strukturētāks plāns.

Komisārs norādīja, ka digitalizācija ir viena no Komisijas darba kārtības prioritātēm un ka tā ir atspoguļota gan digitālā laikmeta pamatmērķos, gan nesenajā priekšlikumā par kompasu digitālajai desmitgadei.

“Digitalizācija lauksaimniecībā un lauku apvidos ir būtiska, lai varētu ne tikai stiprināt nozares un lauku kopienu konkurētspēju, bet arī sasniegt vairākus ar ilgtspēju saistītus politikas mērķus. Tas, protams, ietver ekoloģisko un sociālekonomisko ilgtspēju,” sacīja komisārs, norādot, kā digitālās tehnoloģijas var pārveidot lauksaimniecību, palīdzot lauksaimniekiem strādāt precīzāk, efektīvāk un ilgtspējīgāk, piemēram, saistībā ar barības vielu izmantošanu un pielāgotiem dzīvnieku labturības pasākumiem.

Eiropai lauku apvidiem ir jāuzņemas būtiska loma šajā jaunajā pēcpandēmijas aicinājumā nodrošināt sociālo kohēziju un ilgtspēju saskaņā ar Eiropas Komisijas ierosinātajām stratēģijām (klimata pārmaiņas, ES zaļais kurss, “No lauka līdz galdam”, biodaudzveidība) un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Lauksaimniecības pārtikas nozare ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks. Eiropas Savienībā ir 294 000 lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu, kuru apgrozījums ir 1 192 triljoni EUR un kuros nodarbināti 4,72 miljoni cilvēku, un tāpēc tā ir lielākā ražošanas nozare Eiropas Savienībā. Lauksaimniecības pārtikas nozare gūst labumu arī no ārējās tirdzniecības pārpalikuma 36 miljardu EUR apmērā.

“EESK aizstāv lielo inovācijas potenciālu, ar nosacījumu, ka tiek piešķirti pietiekami resursi ieguldījumiem infrastruktūrā un digitalizācijā. Eiropas lauksaimnieki ir gatavi iesaistīties pārkārtošanā, taču viņi nevarēs to darīt bez pienācīgiem stimuliem, bez vienlīdzīgas konkurences ar importētiem produktiem un bez atbalsta izturētspējai,” sacīja Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia.

Kopumā digitalizācija ir svarīgs faktors, lai lauku apvidiem piesaistītu jaunākās paaudzes, tostarp gados jaunus lauksaimniekus un citus uzņēmējus. “Pasākumi, ko mēs īstenosim turpmākajos gados, ir jāveic kopīgi. Jūsu kā darba devēju un uzņēmēju vadība un iniciatīva būs nenovērtējama mūsu nospraustajā ceļā. Ceru uz ciešu sadarbību ar jums, un esmu pārliecināts, ka mēs varam sasniegt mūsu kopīgo mērķi – pārticīgu un ilgtspējīgu Eiropu,” piebilda komisārs.

Pilnīgs pārskats par sanāksmi ar komisāra J. Wojciechowski piedalīšanos ir atrodams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=nAPQvk8wGXE (dv/kr)