Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir apņēmusies arī turpmāk kopā ar Eiropas Komisiju un citām ES iestādēm atbalstīt un īstenot ES pamatvērtības, it īpaši tiesiskumu, pamattiesības un demokrātiju.

10. jūnija plenārsesijas debatēs par Eiropas vērtībām, kurās piedalījās Eiropas tieslietu komisārs Didier Reynders, EESK aicināja ES līmenī demokrātiskā veidā vairāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotājus, lai paplašinātu viņu līdzdalību arī ārpus vēlēšanām un izvērstu jēgpilnu pilsonisko dialogu. EESK locekļi arī īpaši uzsvēra, ka sociālās un ekonomiskās tiesības ir jāatzīst par Eiropas Savienības pamattiesībām.

Plenārsesijā EESK izklāstīja un pieņēma atzinumu “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (EDRP) un atzinumu “Jauna stratēģija Pamattiesību hartas īstenošanai”, kuros tā atbalsta Komisijas nesenās iniciatīvas, kuru mērķis ir sargāt demookrātiskās vērtības un pilsoņu tiesibas Eiropas Savienībā.

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng sacīja: “ES vērtības tiek pakļautas izaicinājumiem visur; tās nevar uzskatīt par pašsaprotamām, pat ne valstīs ar senām demokrātiskām tradīcijām. Pilsoniskā sabiedrība no ES reakcijas sagaida daudz un vēlas arī pati aktīvi piedalīties valstu un Eiropas diskusijās par šo vērtību aizstāvību.”

Komisārs Reynders norādīja: “Daudzām problēmām būs vajadzīga visu sabiedrību aptveroša pieeja un starptautiska sadarbība, kurā saskaņoti piedalās valdības, pilsoniskā sabiedrība, pētnieki un faktu pārbaudītāji, privātais sektors, mediji un iedzīvotāji. Es priecājos par auglīgo sadarbību ar Komiteju šajā virzienā.”

Atzinumā par Hartas īstenošanas stratēģiju EESK aicina veikt pasākumus pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzībai un atbalstam, kuros būtu jāparedz trauksmes mehānisms iebiedēšanas gadījumu apzināšanai un ziņošanai par tiem. Tā aicina Hartā nostiprināto tiesību veicināšanā un īstenošanā vairāk iesaistīt sociālos partnerus.

Atzinumā par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu EESK iesaka Komisijai plānā pievienot īpašu pīlāru, kas būtu veltīts pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistei un ar darbu saistītās demokrātijas atbalstam. Komiteja pauž arī nožēlu, ka plānā nav ņemta vērā sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sarunu nozīmīgā funkcija nevienlīdzības mazināšanā un Eiropas iedzīvotāju mudināšanā tiekties uz demokrātiskiem ideāliem. (ll)