Marta plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu par Ēku energoefektivitātes direktīvas pārstrādi. Atzinumā Komiteja ir atzinīgi novērtējusi faktu, ka jaunajā Komisijas priekšlikumā ir ņemti vērā iepriekšējos EESK atzinumos minētie jautājumi.

Runājot par dokumenta pieņemšanu tā ziņotājs Mordechaj Martin Salamon norādīja, ka “EESK ļoti atzinīgi novērtē ES pieeju, jo tā stimulē to ēku renovāciju, kuru energoefektivitāte ir vissliktākā, un liek Eiropas Savienībai iet pa siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijas ceļu. ES līmeņa pasākumi palīdz efektīvāk paātrināt nepieciešamo pārkārtošanos.”

Pilnveidotā direktīva par ēku energoefektivitāti ir vērsta uz to, lai būvētā vide kļūtu energoefektīva, kvalitatīva un lai tajā netiktu izmantots fosilais kurināmais. Tajā ir ietverti arī instrumenti enerģētiskās nabadzības apkarošanai un līdzekļi strukturālo ilgtermiņa ieguldījumu nepietiekamības novēršanai.

Nesen piedzīvotais straujais enerģijas cenu kāpums un prognozes, ka augstās cenas vismaz vidējā termiņā nekritīsies, vēl skaidrāk parāda, cik svarīgi ir ieviest stratēģiju enerģētiskās nabadzības mazināšanai un izskaušanai. 

2018. gadā 6,8 % ES iedzīvotāju (aptuveni 30,3 miljoni) nespēja apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, un tāpēc viņiem draudēja piegādes atslēgšana. Nesenās norises šo problēmu ir saasinājušas. 

Lai visiem nodrošinātu pienācīgu, veselībai nekaitīgu mājokli par pieejamu cenu, ES būtu jāīsteno ilgtermiņa pasākumi, kas būtu vērsti uz ēku energoefektivitātes uzlabošanu, kā arī uz ēku atbrīvošanu no azbesta drošā veidā. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka uz fosilo kurināmo balstīta siltumapgāde un aukstumapgāde kļūs vēl dārgāka, jo palielināsies izdevumi par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas piemaksām. (mp)